Valstī dzīve rit kā jaunmodīgā pasakā,
Kur tauta visu dzīvi apspriež, pārrunā.
Valstī dzīve rit kā jaunmodīgā pasakā,
Kur tauta visu dzīvi apspriež, pārrunā.
Arī spokos dzīve rit kā jaukā pasakā,
Tikai visi klusu cieš un skaļi nerunā.
Birst medaļas kā zvaigznes - tās nevar izskaitīt,
Tās mēģināju skaitīt vakar, vēl skaitīšu tās rīt.
Birst cepumi par visu - tie ar kā zvaigznes krīt,
Tos nevar saņemt plaukstā un nevar nobaudīt.
Un krutumpunkti mistiskie - par ko un cik tie krīt,
Vēl jāpazīlē kafijā - varbūt, tad sapratīšu rīt.
Mums viss ir nosacīti un gudru prātu izdomāts,
Tiek šodien atkal vētīts un slēpņos saglabāts.
Par rakstiem tīkamiem mēs cepumus vairs nedalīsim,
Ar izlozēto spēju kaudzi labas vecumdienas sagaidīsim.
Bet dārgās medaļas kāds dīvains tips zagt sāk,
Jo kurš tik daudz vēl dienas laikā pelnīt māk?
Man cūkas laimes biļetes jau skaitā piecdesmit,
Es vairs tai cūkai neticu, kaut man ar rungu sit.
Spoki nāk un spoki iet, viss aši plūst un mainās,
Viņdien biji krutākais - šodien savu profilu
ieraudzīsi jaunās ainās.
Visas tenkas soctīklos savāks mums Matilde,
Bet par spoku jaunumiem nebūs pat ne bilde.
Kas atkārtoti rakstīts, sāk katru prātu trulināt,
Par Kiviču un Lieni pat pretīgumā skurināt.
Un Gobzemu, kas degunu grib saeimā rubināt
Par Lindas jauno veidolu ar citiem patērgāt.
Iet labāk ganīt kazas un savu suni staidzināt,
Kā nepiedrazot spokus - sen laiks ir padomāt.