Tāka pietiekami daudz ir pierpasīts un es jau apsolīju, tad nu būs raksts par kādu manu "piedzīvojumu"... Sākšu sēriju ar vienu no pirmajiem, kā mēs ārdījāmies pa sporta manēžu....
Principā viss sākās jau iepriekšējā dienā, kad mums bija tur sporta diena vai kautkas tāds, neatceros... Mēs jau todien domājām, ka varētu būt jautri te panēsāties un to arī darījām, kamēr neapsēdināja mūs pie skolotājas...
Nākamā diena sākās jau ar to, ka latviešu valoda skolotāja, mūs gribēji vest uz ekspertīzi, ko mēs aizdomīgi daudz smējāmies, bet nu stundas beidzās un izdomājām atgriezties manēžā...
Sākumā gribējām līst caur lodziņu, bet tad ieraudzījām, ka no tās telpas nav kur tikt, un izlēmām būt nagli (atvainojos par rusicizmu, bet nevarēju labāku vārdu iedomāties), mēs iegājām pa galvenajām durvīm un lepni paziņojām, ka esjam uz trenniņu, bet trenneris būs pēc pāris min un lika iesildīties... Pēc pāris nesakarīgiem skaidrojumiem no mūsu puses, mums noticēja un ielaida :) mēs protams, negājām uz stadionu (iekštelpu), bet gan uz nolktavu...
Kad beidzot to atradām sākām ākstīties, protams, ka likām matračus pie sienām lai mestu salto, vnk mētājām pa matračie visādus brīnumus... Priekš batuta tur diemžēļ bija par zemu griesti... Bet nu pēc brīža mums tas apnika un kāds iedomājās pārbaudīt vai tiešām karstai lampai uzlejot ūdeni tā sprāgst? Pēc daudzkārtējiem mēģinājumiem, tur nezkāpēc bija kautkāds akmens bluķis un pašsaprotami, ka pa lampu nevarējām trāpīt...
Kad griestos jau bija vairāki caurumi es beidzot trāpīju pa lampu (es metu pa lampu khe khe) bet to troksni dzirdēja apkopējs un nāca skatīties, tāpēc mēs paslēpāmies... mūs neatrada, bet kad lavījāmies prom ieraudzīja maita gan... Tad nu mē sākām bēgt un slēpties, kad viņs pazuda mēs ātri aizbēgām un pat nepaskaidrojām dežurantrei, kur trenneris...
Te nu laikam jādodas, ko iekost? Tieši tā... Izdomāju, ka kājām man slinkums iet un lai ja jau reiz paņēmis riteni mani paved... Nu lab, bet kad sēdos uz stūres, ta noliecās un tā vairāki mēģinājumi... Pārrēkuši jēgu pamanījām, ka blakus busiņa sēž šoferis sarkans no smiekliem!
Nu principā viss, ja patika un būs daudz pieprasījumu, kad pārvarēšu slinkumu būs vēl :) Nākamais būs īss, bet par to kā ar āzi badijos :D
