Maziņš stāstiņš kā uzmundrinājums visiem, kuriem kādreiz nav paveicis mīlas lietās. Atcerieties - Vienmēr ir kāds vēl dumjāks par Tevi..
4diena - Piecēlos samērā vēlu pēc iepriekšējiem pārdzīvojumiem. Mutē atkal paviesojušies kakājošie rūķīši un to sūdiņu smaka jūtama pat kaimiņa mājā.
Pirmā doma bija zvanīt Nešpim. Viņš, maita, pateica, ka vairs nav laika ņemties ar mani, lai tieku pats galā, ieteica tikai doties uz klubu.
Visu atlikušo dienu pavadīju meklējot krutākos klubus un domājot kā īsti klubā uzvesties.
5diena - Šorīt piecēlos agri, kā jau parasti kad dodos meitenēs, uztaisīju ikdienas piecas presītes un apmetu loku ap māju, šoreiz pilns nesanāca, nolūzu pusē.
Kad forma ir pietiekoši sakopta, laiks gatavoties klubam. Tante gugle man paziņoja kāds būtu īstais abģērbs kluba apmeklējumam (http://www.esquire.com/cm/esquire/images/oT/esq-starsky-and-hutch-club-scene-092910-xlg.jpg), piemeklējis apģērbu biju gatavs mācīties dejot.
Stundu meklēju internetā kā varētu izcelties klubā, neko saistošu neatradu, taču atcerējos, ka tēvs man reiz stāstīja kā viņš iekarojis dejugrīdu, kad bija noskatījies dažas tutoriāļu videokasetes. Norausies no bēniņiem, notraucis nežēlīgi lielo putekļu kārtu no videokasetēm, sāku apgūt deju soļus.
Atskanot modinātājam, sapratu, ka jāizsmazgā paduses un beidzot jāiztīra zobi. Uz miesas, kā reklāmā, izpūtu visu aizvakar zem izlietnes atrasto deziņu un devos uz klubu.
Klubā bija diezgan trokšņains, tāpēc mana plāna daļa - stāstīt cik esmu kruts - izpaliks. Nāksies izcelties ar dejotprasmi, taču dejot cilvēkiem pārpildītā zālē nav tas pats, kas teļuka priekšā. Nācās paņemt uz krūts.
Pēc 0.5 izmēra kokteiļa glāzes jutos gana drošs un kājas likās makten vieglas. Lai arī šada veida mūzika mani nesaistīja, taču perfekti atkārtojot video kasešu ierakstus, jutu kā grīda zem manīm svilst.
Nezinu vai tā bija mana dejotprasme vai arī kule, kas ritmā kratījās apspīlēto bikšu ietvarā, taču viss klubs man pievērsa nepārspējamu uzmanību. Sajustamies krutāks un kūlāks par visiem citiem kluba džekiem, sāku tuvoties meitenēm. Sapratu, ka viņas tik viegli rokās nedosies, viņām patīk spēlēt ķeršanas spēlītes.
Beidzot saredzēju savu šīvakara ideālu un sāku raustītām kustībām tuvoties viņai. Viņa apbrīnoja manu dejotprasmi ar platu smaidu un ķiķināšanu un viss, ko es varēju viņai pateikt bija - man vajag mīzt!
Pagāja pus stunda, līdz izstāvēju rindu un izmīzu 0,5 kokteili ārā, šīs pusstundas laikā alkohols bija nedaudz izgājis, tādēļ devos uz leti pēc vēlviena. Šis uz manu prātu iedarbojās spēcīgāk, taču tas mani neatturēja no dejošanas. Kājas kustējās ātrāk kā rokas, bet rokas ātrāk nekā mana saprašana.
Drīz vien mana kule kratījās gar noskatītās meitenes apaļo dupsi un sajutos riktīgi kruts.
Kad mana piere bija kļuvusi līdzīga niagāras ūdenskritumam, es piedāvāju viņai uzsaukt dzērienu. Viņa neatteicās un devāmies iedzert (vienai dzert taču neļaušu).
Apsēdušies uz dīvāniem, sajutāmies ērti un es viņai sāku stāstīt cik esmu kruts. Viņa īsti neļāva man pabeigt teikumu un piesūcās manai mutei kā 5kw putekļusūcējs. Sajutos vēl krutāks un apspīlētajās biksēs sāka kņudēt. Lai izbēgtu no neveiklās situācijas es piedāvāju viņai iet padejot, taču viņas sūkšanas spēja bija tik liela, ka lūpas atraut nevarēju.
Likās, ka viņa bija izsūkusi no manis pusdienās ēstos roltonus un nedēļu veco desu, ko notiesāju pirms kluba. Jutos pārāk satraukts un rokas trīcēja kā vecam onkulim meiteņu dušās. Trīcošo roku dēļ aplējos.
Nācās iet atpakaļ uz tualeti lai izžāvētu bikses. Rinda atkal bija tik pat liela un nācās pagaidīt. Kad atgriezos pēc nelielās žāvēšanās. Putekļsūcējmeitene bija piesūkusies kādam citam. Sajutos nedaudz sašļucis, tādēļ devos uz bāra pusi paņemt kokteilīti. Kokteilīti.. Kokteilīti un ar to arī manas atmiņas par to vakaru beidzās. Ceru, ka nākamreiz paveiksies labāk..
