local-stats-pixel

Kā es tiku pie BMW M50

 70  1

Ir iestājies jaunais 2021. gads. Pilns internets klejo ar mēmēm par to cik drausmīgs ir bijis aizgājušais gads. Protams, 2020tais ieies vēsturē ar pandēmiju, amerikāņu rasu cīņām, Kobes nāvi, un citiem negatīviem notikumiem.

Tomēr jāsaka godīgi, manā dzīvē šis gads nav rakstāms tikai ar treknu mīnusu. Lai arī finansiāli aizgājušajā gadā biju ieguvējs, citas dzīves jomas, tomēr zināmu apstākļu dēļ, bija jāiepauzē. Pirmkārt, ballītes noteikti šajā gadā bija daudz par maz. Tomēr pašā gada nogalē, par spīti visiem aizliegumiem, biju vienā nelegālā tusiņā. Mana drauga ģimenei pieder viens foršs īpašums Garkalnes novadā. Tas ir diezgan tuvu Rīgai, bet nomaļā vietā, un tā kā tieši blakus nav nevienu kaimiņu. Divas dienas pirms jaunā gada, otrdienā, tika uzrīkota neliela, nelegāla jaunā gada ballīte. Tas bija gandrīz kā spiegu filmās. Lai arī tiešā tuvumā nav neviena kaimiņa, tomēr piebraucamie ceļi ved gar vairākām citām mājām. Tad nu visiem bija dotas instrukcijas, kā uz ballīti ierasties, lai tas nebūtu aizdomīgi. Pirmkārt, nedrīkstējām braukt ar savu auto, tas varētu izskatīties stipri aizdomīgi, ka pandēmijas laikā, pie mājas kur parasti stāv 2 mašīnas, pēkšņi ir noparkots vesels autoparks. Otrkārt, katram vajadzēja ierasties noteiktā laikā. Tā mēs kopā ar Annu, izsaucām Boltu, un devāmies uz slepeno ballīti.

Ja tev patīk klusa mūzika, slēpšanās no kaimiņiem un nervoza atmosfēra, tad šī ballīte būtu tieši priekš tevis. To es kā joku saku, jo pats pasākums bija diezgan garām. Draugs, kurš to visu rīkoja, nepārtraukti uztraucās par to, ka tik mūzika nav par skaļu, un ka tik kādi garāmbraucēji nepamana un nenostučī par šo underground pasākumu. Bet šis pārtijs bija īpašs ar ko citu - es beidzot dabūju izbraukāties ar BMW M5. Stāsts ir tāds, ka viens drauga draugs, kurš arī bija ballītē, nesen bija paņēmis 2014. gada M5, 560 zirgaspēku twin-turbo monstru. Viņš pārkāpa šīs ballītes noteikumu un uz to ieradās ar savu eM-ku (es arī tā būtu rīkojies), tikai noparkojies tālāk. Kad es uzzināju ar ko šis džeks ir atbraucis, es biju skaudības pilns, uzreiz iepazinos ar viņu, un izstāstīju savu bēdu, ka nevaru sagaidīt, kad tikšu klāt arī savam sapņu auto. Mēs uzreiz atradām kopēju valodu un sarunas panesās par un ap mašīnām. Katrs vēl bijām izdzēruši tikai pa vienam aliņam, kad mans jaunais draugs ieminējās, ka ballīte ir tik tizla, ka bez alkohola nevarēs ilgi šito izturēt. Es it kā pa jokam, necerot, ka viņš piekritīs, izteicu: “Es varu nedzert, un tevi aizvest mājās ar tavu mašīnu.” Viņš, paskatījās uz mani, aplaida skatu uz apkārt notiekošo, ieskatījās savā tukšajā alus pudelē, un piekrita. Es biju ekstāzē.
Uz šo ballīti bija ielūgti arī Dāvis ar Ramonu. Nebiju viņus saticis kopš tās reizes, kad Ramona man klaji uzmācās. Es vēl aizvien jutos nedaudz neveikli viņu klātbūtnē, tāpēc pēc neliela small-talk, es turpmāko vakaru īpaši Dāvja un Ramonas kompāniju nemeklēju. Kamēr es runājos ar Māri, M5 īpašnieku, pamanīju, ka Anna ar Ramonu iekārtojušās uz dīvāna malkojot kokteiļus smējās un izskatījās baigi sadraudzējušās. Godīgi sakot, man tas nepatika. Man pret Ramonu tagad bija pavisam cita attieksme, un doma, ka viņa varētu iedraudzēties ar Annu, mani mulsināja. Es sāku prātot, par ko viņas abas sarunājas. Šajā ballītē bija arī vairākas Ramonas draudzenes, kāpēc viņa nepavada laiku ar tām, bet piesēdusies pie Annas? Es domāju, kā lai uzzin par ko viņas abas tur runā. Vai tiešām Ramona grib iepazītes ar Annu tikai tā pat, vai arī tur ir kāds slēptais iemesls. Vai Ramona klusām stāsta par mūsu pagātnes piedzīvojumiem? Vai brīdina uzmanīties? Vai varbūt piedāvā ideju uztaisīt threesome? Pēdējais variants, lai gan smieklīgs, nebija pārāk reāls. Bet pārējie gan mani biedē. Tagad vēl vairāk nevarēju sagaidīt, kad šī ballīte beigsies. Laimīgā kārtā, Māris visu nokārtoja, un iespiedis rokās man sava BMW atslēgas, paziņoja, ka laiks doties. Es biju priecīgs, ka pametam šo pasākumu, jo īpaši, tāpēc, ka varēšu beidzot izbraukt ar M5.
Pirms tikām līdz mašīnai, man bija jānoklausās lekcija no Māra, par to ko un kā drīkst un kā man ir jābrauc, ko nedrīkstu, un no kā jāuzmanās. Es uzskatu, ka nebija nepieciešama visa šī instruktāža, bet sapratu arī viņa skatu punktu. Nez kā es justos dodot pilnīgam svešiniekam savu mīļoto sporta mašīnu. Izskatījās pat, ka viņš nožēlo savu lēmumu ļaut man ar to braukt, bet nu jau bija par vēlu ko mainīt. Es mierīgi noklausījos visos viņa padomos, un pēc brīža bijām gatavi doties uz Rīgu.

Bija uzsnidzis nedaudz sniedziņš, kas šo visu pieredzi padarīja vēl patīkamāku. Māris, bija jau diezgan iereibis un visu ceļu man vajadzēja klausīties viņa uztraukumos un padomos, kā pareizi jābrauc ziemas apstākļos. Lai arī viņa padomi un mācīšana man nebija nepieciešama, tas nespēja izbojāt tās sajūtas, kādas radās sēžot pie šī auto stures. Mašīna vislaik nervozi trīcēja, kā sporta zirgs, kas nepacietīgi gaida komandu skriet. Mana pēcpuse izjuta katru paātrinājumu un virziena maiņu, kā nevienā citā mašīnā. Katra roku un kāju kustība nekavējoties tika pārvērsta dinamiskā kustībā uz ceļa. Es biju sajūsmā! Bāc, kā es gribu sagaidīt savu mašīnu! Brauciens aizritēja bez ekscesiem. Aizvedām Māri uz viņa mājām, paši ar Boltu tikām atpakaļ uz Plazu, un pēc naksnīgām uzkodām, seriāla un pamīlēšanās, aizgājām gulēt ap 3.naktī.

Nākamajā dienā nespēju pārstāt domāt par manu savu auto, kas mani vēl aizvien gaida Lietuvā. Sapratu, ka no jaunā gada visvairāk gaidu tieši brīdi kad saņemšu šo auto. Bet tas man lika aizdomāties, ko vēl es sagaidu no šī jaunā 2021. gada.

Tātad, manas jaunā gada apņemšanās varēsi izlasīt manā blogā - https://mistersx.com/ka-es-tiku-pie-bmw-m5/?utm_source=spoki&utm_medium=post

 
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000