Neatkārtojamā reize bija spilgta vēl šodien atceros cik nesmukos toņos tā iekrāsojās pēc manām neveiklajām kustībām. Tas notika kādā vasarīgā klubā, kur sapazinos ar daiļavu, papļāpājām pasmējāmies līdz nonācām uz deju plača. Viņa bija ģērbta vieglā vasarīgi plīvojošā bruncītī, kas spītīgi tikumībai lika man manīt meitenes visskaistākos ķermeņa pauguriņus. Kustībā pie ritmiskās deju mūzikas viņa izcēla savu ķermeni vēl vairāk. Man bij grūti savaldīt savas uzvilktās mīlas stīgas, vajadzēja stipri saņemties, lai priede priekšlaicīgi nemētātos ar čiekuru sēkliņām. Dejojām mēs ilgi, naksnīgais laiks bij jau pietuvojies rītausmai, kad kluba apmeklētāji pamazām jau sāka izklīst. Mēs tur tā tuvi apskāvušies mīņājāmies pie lēnas mūzika, līdz nolēmu viņai neko nesakot likt just mani publiskā vietā... tad nu paretinātā deju zālē, nedaudz nostāk no paša zāles epicentra es ļāvu vaļu savai iekārei, rokas no gurnu līnijas neuzkrītoši slidināju uz apaļīgā pusmenestiņa pusi līdz vienā mirklī īkšķim piespiedu rādītājpirkstu, reakcija bija neviltota, ...viņa sarāvās un sastinga vienlaicīgi veroties manās acīs un liekot ar savu acu skatienu noprast, ka viņa sajuta mani. Kniebiens bija tik stiprs ka pat aci nepamirkšķinot dabūju veiklu viņas plaukstas atsitienu pa manu kreisajo sejas vaigu. Sajutos kā no jauna pamodies, jo kniebiens notika kluba atmosfērā, rīta saulei logā spīdot,... bij jau pienācis nākamās dienas rīts. Pliķis pa seju deva možumu skaidrākam prātam vest ķermeņus uz māju pusi, kur gaidīja cits piedzīvojums.
"
vienmer gaidu, kas bus, a beigas apraujos sava fantazija 
Gadās arī kādu pļauku dabūt... pat pārāk bieži gadās :D
