- Čau, Kristap. – Sabīne mīlīgi pasmaidīja. Nu ko viņa var pielīst manai mammai Tracina.
- Ko Tu te dari? – nomurmināju, un nometu zemē somu.
- Sabīne atnesa tev jaku. – mamma mātišķi paskatījās uz Sabīni.
- Jā, paldies. – paņēmu savu jaku, un uzskrēju augšā.
Aizvēru istabas durvis, un iemetu jaku veļasmašīnā. Apgūlos gultā, un ieslēdzu datoru. Kamēr dators slēdzās iekšā uzvilku treniņbikses, un melnu obey jaku. Vispār dīvaini, mamma jau otro dienu ir mājās. Jāpajautā kur tētis. Datorā atskanēja skype zvana signāls. Ksenija, jauki.
- Čau. – pacēlu viņai un ieslēdzu videokameru. Ksenija arī bija ieslēgusi kameru, un atradās viesnīcā. Tā vismaz izskatījās.
- Sveiks. – viņa pasmaidīja
- Nu, kā iet? – paskatījos uz viņu, un iesmējos.
Ksenija sāka stāstīt, kā viņai gājis. Norunājām kādas divas stundas. Ksenijai bija jāiet izpētīt Parīzi, un es paliku sēžam savā istabā. Pulkstenis bija tikai astoņi. Man nebūs ko darīt. Nolēmu noiet lejā, un parunāt ar mammu.
Mamma sēdēja dīvānā, un skatījās televizoru.
- Čau. – gari novilku un apsēdos viņai blakus.
Mamma tikai pasmaidīja, un turpināja skatīties filmu.
- Kur krustmāte un Simona? – pajautāju, jāsāk taču ar ikdienišķām lietām.
- Aizbrauca jau kad Tu biji skolā. – viņa ātri nobēra.
- Mammu? – pajautāju, kā tad kad biju mazs un dīcu mammai saldumus.
- Nu? – viņa pasmaidīja, un beidzot pagriezās pret mani Nu ja, reklāma sākās.
- Kur tētis? – jautāju tieši, nav jēgas liekuļoties ar apkārt jautājumiem
- Par to mēs tagad nerunāsim. – viņa asi noskaldīja.
- Jūs izšķīrāties? – nošokējos.
- Nekas vēl nav zināms. – mamma skumji novilka
- Nu ja, es jau vienmēr visu uzzinu pēdējais! Kāpēc Tu man nevari izstāstīt, man vairs nav pieci gadi, mammu! – piecēlos kājās, un aizgāju uz koridori.
Uzvilku botes, un skaļi aizcirzdams durvis, izgāju ārā. Nezināju kur iešu, bet kājas mani aizveda pie kāda bāra. Neviens nestāvēja pie durvīm, un es vēsā mierā tiku iekšā.
Tur skanēja skaļa, kantri tipa mūzika. Bārā bija daudz jauniešu, daudzi noteikti nepilngadīgi, gluži kā es. Pie letes stāvēja kāda sieviete, piegāju un pasūtīju dzērienu.
- Jūs šeit pirmo reizi? – viņa ievaicājās.
Es tikai pamāju ar galvu, vērojot apkārtni.
- Tad pirmie pieci dzērieni par brīvu. – Viņa pasmaidīja un nolika uz galda piecas glāzes ar kaut kādu dzērienu.
Ideāls bārs, neviens pat neprasa cik man gadu, un, lai uzrādu personu apliecinošus dokumentus. Sāku tukšot glāzes, un pēc tam devos dejot.
Daudzas meitenes piebiedrojās man, un mēs visi dejojām kā traki.
