Pirmā diena skolā un visi jau uz mani skatās kā uz putnu biedēkli. Nu labi, varbūt ne tik traki. Keila mani iepazīstināja ar dažām savām draudzenēm. Mazliet iedomīgām un cacīgām, bet tas ir labākais uz ko es pagaidām varu cerēt! Šī "bariņa'''vadītāja ir Marta - meitene ar īsiem, plāniem, tumšbrūniem matiem un apaļīgu seju. Uz viņas drēbēm bija tik daudz spīguļu un gliteru, ka tās vairāk atgādināja disko bumbu, nevis 1.septembra apģērbu. Vēl bariņā bija divas meitenes Alīna un Džekija. Alīna bija kautrīga blondīnīte ar mazām leļļu actiņām, bet Džekija tāpat kā es jauniņā, tikai no pagājušā gada.
Jutu, ka klasē ir arī norlmālākas meitenes, taču viņas šķiet mani vispār nemanīja un tikai sarunājās par vasaras piedzīvojumiem. Visi klases puiši gan no manis nenolaida ne acu, sekoja katrai manai kustībai un uzvedībai it kā es būtu citplanētietis.
'' kā tev gāja?'' mamma jautāja. viņa sāks strādāt tikai no nākošās nedēļas, tāpēc pagaidām varēs mani uzmanīt, izspiegot un pie mazākajām aizdomām kārtīgi iztaujāt.
''Normāli" atbildēju un aizgāju uz savu istabu. Noliku somiņu un iegūlos gultā. Pārāk normāli gan es nejutos. Brītiņu tā pagulēju un tad nolēmu ieslēgt mūziku.Pieeju pie datora. Ieslēdzu to un dodos uz YouTube. Tad pārdomāju un uzlieku skanēt datorā saglabāto mūziku.
Bet interneta lodziņš vēl palicis vaļā, un es nolemju ieiet draugiem.lv . 1 Jauna vēstule. No Ērika.
Ēriks ir mans bijušais klases biedrs. Varētu teikt, ka pat labākais draugs.
'' Čau! Kā iet? Ko dari? Nevaru aizmigt, tapēc nolēmu tev atrakstīt. Esi jau sagatavojusies jaunajai skolai? Kādu tur pazīsi?"
Nosūtīts vakarvakrā.
Nopūšos un paņemu datoru gultā. Sāku rakstīt atbildi, taču nekas lādzīgs nenāk prātā. Aizcērtu datoru un apguļos uz viena sāna.
*******************************************************************************************
Te pēkšņi iepīkstas mans telefons un man ir atnākusi īsziņa.
''Hei mazā, ko dari? Negribi iziet ārā?'' Sūtījis nepazīstams numurs.
Apjukusi pasmaidu un steidzīgi sāku rakstīt atbildi:
'' kas raksta?''
'' Iznāc ārā tad redzēsi!''
''kur tiekamies?''
''Pie tavām mājām pēc 5min''
''Ok'' Steidzīgi pārvelku ieplēstos dzinsus m;ajas kreklu un brūno džemperi.
"Mamm, es iziešu ārā!'' paceļam nokliedzos skrienot uz koridoru.
'' Uz kurieni? Kad būsi mājās?''
''Nezinu kaut kur pastaigāt! Gan jau ne vēlāk par astoņiem!'' atbildēju, nemaz īsti neapdomājot atbildes.
"Pacenties laicīgāk!" vēl dzirdu mammas balsi, kamēr es eju ārā pa durvīm. Ātrs skrējiens pa kāpņu teplu, un tad jau tikai ap mājas stūri.
Taču tas ko es tur ieraugu mani sarūgtina, taču dziļā mērā nepārsteidz.
