Esmu kāt ar kārtējo dzejolīti, šis tapa esot dušā:D Un steidzīgi nu skrēju pierakstīt:) Ceru šis arī jums patiks:) Šim vismaz ir nosaukums:)
Es bridu pa rudzu laukiem
Un klejoju pa sapņiem jaukiem,
Man likās, ka viss ir beidzies,
Bet kādēļ es tā biju steidzies?
Es pavēros tālumā,
Un ieklausījos klusumā,
Klusumā, kas man atgādina Tevi,
Nemaz nedomājot par sevi.
Es nodomāju, vai Tu nāksi,
Un sarunu ar mani sāksi?
Nāksi man klāt,
Lai varu Tev atklāt.
Atklāt ko es jūtu,
Un domās mīļus vārdus sūtu,
To, ka es par Tevi domāju
Un šo dzejoli veltīju.
Es ceru mani sadzirdēji
Un jaukas domas domāji.
Un zini, es smaidu,
Kad vienmēr tevi gaidu..
