...................Jā tur atradās visi viņi. Greisai simpatizē Kapars, bet man Rihards un Mia bija mūsu jaunā draudzene. Kasparu un Rihardu bijām redzējušas parkā skeitojot.
Man pašai arī tas patīk bet īpaši nemāku. Citreiz ar Greisu aizeju paskatīties un kko pameiģināt, bet tas arī viss. Man liekas ka mēs ar Greisu sapratām to, ka jājiet sasveicināties un neko īpašu nevajag izrādīt. Tā nu mēs arī darijām.
Mēs- Labdien, Articela kungs un kundze
Articela kundze- Ak, lūdzu nevajag sauciet mūs par Lūkasu un Ilzi.
Mēs- Labi. Kur tad puišī?
Mamma- Palīdz omei.
Es- Nu tad iesim tālāk. O! Rekur arī tētis ar Andri.
Lūkass-Čau Edgar, čau Andri!
Viņi- Labdien, labdien.
Es ar Greisu un Miu aizlavamies uz lielo istabu un sākam pataujāt Miu:
Es- Ko neteici, ka tie tavi brāļi?
Mia-Jūs nejautājāt.
Greisa-Pati neiedomājies pateikt?
Mia- Iedomājos.
Es- Ko neteici?
Mia- Es jau zināju par vakariņām, domāju tad pateikšu.
Greisa-Ehhh ko nu?
Es- Ko, ko? Neko. Tā arī teiksim Miu zinam esam draudzenes un viss.
Greisa - Nu labi. Bet tagad ejam, citādi vēl sāks meklēt!
Tā mēs aizgājām pavakariņojām, parunājām un sadalijāmies: pieaugušīe ar omi un opi ēdamistabā, puikas pie xbox un mēs pie baseina, jo tur bija tik forši.
Mēs runājām, dzērām saldējuma kokteiļus un te pēkšņi kāds mums katrai uzgāž ūdeni. Tie bija zēni, viņi tā smējas, ka nepamanija , ka esam piecēlušās un taisamies viņus iegāzt baseinā. Un to mēs arī izdarijām. Kamēr viņi smējas, mēs viņus visus izņemot Danielu iegrūdām baseinā. Daniels izspruka, bet vēlāk no ieskrējiena pats ieleca. Tad pēc lielā trokšņa vecāki atskrēja šurp. Sāka smieties, bet tad teica lai ejam ko citu darīt. Žēl, gribējās vēl tā gribējās "paplunčāties". Es gāju uz istabu lai varētu pārģērbties un tur satiku Rihardu. Viņš gāja no Mika istabas lejā. Mēs abi ieraudzijām viens otru, bet tad novērsām skatienus. Es iegāju istabā pārģērbos, un kad nācu ārā pārbijos. Tur tāds noslēpumains sēdēja Rihards................
