Nolēmu uzrkastīt manis veidotu izstēles testu vai kaut ko tam līdzīgu.
Atklāju sevi, ka varu iztēloties gandrīz jebko, jebkuru dabas skatu, smaržu, skaņu, mūziku u.t.t. Jā, pat nezinu kā tā sajūta rodas, bet kad kaut ko lasu es esmu tā kā ieniris tajā mirklī un acu priekšā ir ļoti skaidra tekstā izklāstītā bildes. Es vienlaikus ar lasīšanu varu to visu iztēloties.
Brīdinu! Sākums būs viegls, bet nākošajās daļās es rakstīšu aizvien grūtākus savas izstēles augļūs, bet tev būs jāmēģina visu to iztēloties vienlaikus ar lasīšanu. Lasi ļoti uzmanīgi.
Atzīstu ka daudziem cilvēkiem šī prasme, talans sauciet to kā gritat piemīt, es neesmu vienīgais, tāpēc citam liksies grūti, citam pat vieglāk nekā man.
Sāksim ar prastāko iztēles pārbaudījumu -Attēla, ainavas iztēlošana.
Pasakainā, saulainā diena, Kalnu ieleja Dumbudra, Raona salā, Parslendas plašajā okeānā.
Tu stāvi augstākajā kalnā galā. Ir ļoti saulaina diena, saules staru pārrautās joslas ir redzamas simtiem kilometru attālumā, horizontā Parslendas plašā okeāna beigas redzēt nevar. Tev pretī ir skaisto kalnu ielejas, to dziļums sasniedz pat simtiem metrus. Tu stāvi sastindzis, pa labi no tevis ir Ruda-as kalna pakāje, kurā aug Rodru koku mežš. To sarkanā lapotnes galotne ir redzama pat ar neapbruņotu acu skatienu un pievilina Zondru putnus, kuri līdzinās vēja zivīm, kas mīt dziļajā okeāna. Zeltainā stumba krāsa pārvērš parasto gaismu par varavīksnes spēli, pārējie kalni apklāti ar citiem koku, krūmāju, mežiem, pa kreisi tu redzi pelēku mākoņus kuri veido mūžīgi līstošo lietu, virs kalna Erpisumanni. Tā kalna krāsa ir pelēka, tur nekas neaug un ir ļoti klinšains un aciem akmeņiem pildītas teoritorijas, bet lietus ūdeņu pilnā upe, kas traucas lejā ar ļoti lietu ātrumu, upes nosaukums ir Emuaritti, par godu lēcējzivij Emuri. Garas un stipras zivis, ar sudrabotām zvīņām, sacenšās viena ar otru par pirmo vietu un cenšas iekarot upes sākuma punktu. Tu pavērs skatienu taisni un redzi ka ielejas vidū stāv likteņkoks, baltām lapām klāts un sārtizilo zaru vīts tam apkārt plīvo Matruku gari, ģērbti zaļā krāsas mantrā ar sarkanām kapucēm ietītām galvām. Saule jau ieslīkst okeāna dzīlēs un parādās planēta vārdā Kapsonus. Tu aiztaisi acis un iemiedz miegā.
Pirmās daļas beigas.
Mēģinas iztēloties pēc iespējas precīzās, pat ja nesaprotat vietu, objektu vārdus. Tā ir iztēles pasaka.
Novērtē savu iztēli:
1) Neko nesapratu, neko nevarēju iztēlot savā prātā.
2) Visas ainas iztēloju daļēji.
3) Pilnībā sapartu domu un iztēloju visu kā rakstīts.
