Čau, Čau spoki!
Dāvana Jums Latvijas dzimšanas dienā! Mana stāsta pirmā nodaļa. Laikam būs īsa, bet es tikai sāku rakstīt.
Varētu bū kļūdas, tapēc gaidīšu kritiku ;)
Tāpēc baudam.
1.nodaļa
Pārmaiņas.
Mani sauc par Sofija Skārleta. Esmu parasta 16 gadus veca meitene. Vismaz biju parasta… Man ir tumši brūni mati. Man ir neparasta acu krāsa. Tā vienmēr mainās. Bet īstā acu krāsa pirms kaut kas mainījās bija debeszilas. Mācos normālā skolā Helēnā. Vismaz reiz tā bija… Kas notika? Lūk kas…
Tas notika pirms pusgada. Mana dzīve bija dejošana. Katru dienu pēc stundām devos uz dejošanas nodarbībām. Bet tad tas viss izmainījās. Arī mani kaut kas notika. Notika kaut kas neticams.
Bija rīts. Paēdu brokastis. Šorīt mamma ar tēti devās agrāk uz darbu. Māte bija slavenā zīmola veikala vadītāja, kamēr tēvs bija vietējais ceļa policists. Gatavojos uz skolu. Uzvilku kā vienmēr džinsas, violetu T-kreklu un plānu jaciņu. Dodos uz skolu.
Skolā man bija pāris draudzenes, bet viņas bija no paralēlklasēm. Pirmā draudzene ir labākā. Mūsu gudrā un vecākā draudzene Sallija. Viņai ir ogles melni mati. Tumši brūnas acis. Viņai ir 19. Kāpēc viņa vēl mācās mūsu skolā? Viņa dzimusi janvārī. Tāpēc savā klasē viņa ir vecākā. Otra vecākā Linda. Viņai blondi mati, un zaļa acu krāsa. Viņai ir 18. Karstā meitene skolā. Viņa ir satikusies ar katru zēnu no mūsu skolas. Nav ne ar vienu pārgulējusi. Viņa vienkārši meklē savu īsto. Tad mana sirdsdraudzene Alise. Viņa gadu vecāka par mani. Viņai 17. Viņai ir kastaņbrūni mati. Viņai ir pelēkzilas acis. Viņas ir manas trīs BFF.
Skolā vispārēji man iet labi. Esmu savā klasē trešā labākā. Tas ir ar atzīmēm. Dievinu mācīties un lasīt grāmatas. Varat saukt mani par zubri, bet es vēlos sasniegt savā dzīvē daudz.
Pēc stundām, mēs ar draudzenēm dodamies uz mājām pēc sporta tērpiem.
- Yay! Dejošanas pulciņš.
- Sofija? Neliekas, ka par lieku priecājies? – pārtrauc priekus Linda.
- Nē. Kas tad slikts?
- Lindai vienkārši skauž, ka tu tiki uz dejošanas sacensībām.- Sallija mani pārsteidz ar šādu tekstu.
- Linda tevi nepaņēma komandā? – skumji noprasu.
- Nepaņēma gan! – nikni atrauc Linda.
- Meitenes nestrīdas! – Nikni uzrūc Alise.
Mēs abas apklustam. Ejot turpmāk, mēs vairs nerunājām par sacensībām. Nevēlējos, lai Linda jūtas slikti manis dēļ.
Ierodos mājās. Paēdu pusdienas. Paņemu sporta tērpu un skrienu uz dejošanas pulciņu.
Es ierodos uz dejošanu. Neviens nebija vēl ieradies. Pat trenere. Pēc nedēļas jābūt dejošanas sacensībām, bet neviena nav norunātajā laikā. Pēkšņi nodziest zālē gaisma. Man paliek bail. „Kas notiek?” Un pēkšņi jūtu karstumu sev krūtīs.
- Tu mainīsies.-runā sveša balss.
- Kas tu esi?- bailīgi jautāju, tomēr cenšos to neizrādīt.
- Cilvēks, kas mainīs tavu dzīvi.
- Manu dzīvi? Kāpēc?
- Tāpēc, ka tu esi izredzētā!
- Iz... Izredzētā?
