Apstāties un atslābt
Aizvērt acis
Sajust vēja pieskārienu-
juteklisks tuvības mirklis
Slīdošas ēnas
Atdzīvinošais skūpsts
No neredzamā-
tomēr esošā
Klusums savā ritmā
Apņem un piekļaujas
Brīvības izjūta-
es lidoju
Izzūd robežas
Brūk karkasi
Visapkārt plašums-
nebeidzams un aicinošs
***
Bet brīdis ir īss
Laiks atkal iet
Paliek tikai emocijas
Un zūdošas atmiņas
***
Tumsa
Tā apņem un maigi glāsta
Tik nedzīvi klusā mierā.
Un brīžiem kļūst pat bail
It kā tai nebūtu dvēseles
Tā būtu tukša
Taču tā spēj just un mainīties,
Un nemanāmi zust
Un savā vietā gaismu laist,
Jo tai nav aizspriedumu,
Tā zin’ savu vietu.
Tā ir tumsa.
