Biju domājusi jauno nodaļu likt rīt, bet tā kā ilgi nekas no manis nebija dzirdēts, ielikšu šodien. 
-9-
Es jutu ap maniem gurniem roku. Es mazliet pasmaidīju un atvēru acis. Ārā bija gaišs, es pasniedzos pēc sava teflona, kas atradās uz naktsgaldiņa blakus gultai. 9:30, gulēt tālāk, vai modināt Džaredu.
‘’Labrīt.’’ Viņš seksīgā, aizsmakušā balsī noteica. Es pasmaidīju un pagriezos pret viņu.
‘’Labrīt.’’ Es klusi noteicu un maigi noskūpstīju viņa lūpas, ‘’Kā gulēji?’’
‘’Ideāli. Sen nebiju tik labi izgulējies.’’ Es pasmaidīju.
‘’Ko tu saki, ja mēs visu dienu paliktu gultā un nekur neietu?’’
‘’Izklausās jauki, bet es saku, ka tev pēc vakardienas pārēšanās un raudāšanas vajag izvēdināt galvu.’’
‘’Es negribu.’’ Es uzmetu lūpu un pierausos gultā sēdus.
‘’Ahā. Tu gribi gan.’’ Džareds noteica, un sāka mani kutināt. Es sāku smieties, un Džareds turpināja mani kutināt.
‘’Labi. Baltais....karodziņš! Tu.. uzarēji...’’ Es caur smiekliem centos izdabūt vārdu ārā no mutes. Džareds pārtrauca un kaislīgi mani noskūpstīja. ‘’Bet vispirms mēs paēdīsim brokastis.’’
‘’Labi.’’ Viņš noteica un noskūpstīja manu degungalu. ‘’Ko tu saki par kopīgu dušu?’’ Džareds viltīgi skatījās uz mani un smaidīja.
‘’Izklausās labi.’’ Viņš pasmaidīja un pamāja. Es izkāpu no gultas, un izņēmu divus dvieļus no skapja. Un pamāju uz durvju pusi. Es nekad nebiju domājusi, ka Džareds var kādu brīdi nedomāt vai nu par darbu, vai seksu. Zinot Džaredu, es biju gaidījusi traku seksu dušā, bet nekas no tā nenotika. Laikam vakar ar savu pēkšņo raudāšu esmu pārbiedējusi viņu.
Kad mēs izgājām no dušas mēs ātri saģērbāmies un devāmies brokastīs. Māja smaržoja pēc olu kulteņa un kafijas.
‘’Labrīt, Saulītes!’’ Šenons dzerot kafiju, sasveicinājās ar mums.
‘’Labrīt arī tev.’’ Es sarkastiski noteicu un uzspiedu ašu skūpstu viņam uz vaiga. ‘’Labrīt, Mam!’’ Es apskāvu mammu. ‘’Es ceru, ka tu nebiji pārāk satraukusies par mani.’’
‘’Nē. Es tevi pazīstu kopš dzimšanas, tāpēc tu zini, ka es saprotu, kas ar tevi notiek.’’ Viņa mīļi pasmaidīja un noskūpstīja manu vaigu. ‘’Ej apsēdies. Drīz būs gatavas brokastis.’’ Es atraisījos no mammas apskāviena, pa ceļam paņēmu krūzi kafijas, un apsēdos blakus Džaredam, pretī Šenonam.
‘’Kur tu vakar biji pazudis?’’ Es ievaicājos Šenonam, kad biju norijusi kafijas malku.
‘’Man bija pāris darīšanas.’’ Es redzēju, ka viņam par to ir neērti runāt, tāpēc paskatījos uz viņu un ar lūpām, bez skaņas noteicu:
‘’Vēlāk pastāstīsi.’’
‘’Ko tu domā darīt saistībā ar savu dzimšanas dienu?’’
‘’Es nezinu. Kāpēc gan jūs abi nevarat mani pārsteigt? Tas varētu būt jauki.’’
‘’Tu gribi, lai es un Džareds kopā kaut ko izdomājam. Tu patiešām to gribi?’’
‘’Jā, kāpēc ne?’’ Es pasmaidīju un paskatījos uz Džaredu, kurš smaidīja. ‘’Kaut kā man te pietrūkst?’’ Es pacēlu uzaci, kamēr skatījos uz Džaredu. ‘’Ak, jā!’’ Es iesitu sev pa galvu un iesmējos. ‘’Kur tad tavs telefons?’’ Džareds domīgi uz mani paskatījās un sāka taustīt savas bikšu kabatas.
‘’Redz, kur ir! Ko tu tik ļoti gribi no mana telefona?’’
‘’Es kaut kā neesmu pieradusi redzēt tevi bez telefona rokās.’’ Es iesmējos.
‘’Ja man esi tu, tad man neko citi nevajag.’’ Es nosarku, un Džareds pieliecās man tuvāk un noskūpstīja mani.
‘’Lūdzu, izbeidziet. Ejat atpakaļ uz Džuljetas istabu.’’ Šenons savieba seju. ‘’Pateicoties jums, man vairs negribas ēst!’’ Mēs ar Džaredu reizē iesmējāmies, un mana mamma nolika man priekšā lielu šķīvi ar olu kulteni. Šenonam tāpat un Džaredam vegānu pankūku šķīvi. To laikam zināja visi mani draugi, ka mana mamma gatavo lieliski. Nekas nepārspēj manas mammas gatavoto ēdienu, bet tieši tāpēc viņa ir mamma.
***
‘’Lūdzu, lēnāk! Es tikai nesen vēl ēdu. Un, starp citu, mums nav kur steigties.’’ Es ievilku plaušās gaisu un sekoju Džaredam.
‘’Tieši tāpēc man nepatīk ar tevi iet pārgājienos. Tu sāc čīkstēt pie pirmajiem 10 metriem.’’
‘’Es zinu, bet tas tāpēc, ka es bērnībā daudz staigāju. Es jau esmu atstaigājusi savu daļu dzīvē.’’
‘’Tava fantāzija ir vienkārši apbrīnojama.’’ Džareds iesmējās un panāca man pretī.
‘’Tu zini kaut ko par Šenonu? Kāpēc viņš man negribēja stāstīt, kur viņš vakar bija?’’
‘’Viņam ir tāda tā draudzene. Neviens īsti nezin, kas viņa ir. Bet Šenons man ļoti daudz par viņu ir stāstījis. Patiesībā viņš nevar beigt runāt par viņu.’’
‘’Tas ir jauki. Kopš viņš izšķīrās no Kristīnas, man likās, ka viņš nekad vairs neiemīlēsies.’’ Patiesībā tas bija dīvaini dzirdēt, ka Šenons ar kādu satiekas, jo pirms 8 gadiem, kad viņš izšķīrās neviens vairs nevarēja iedomāties, ka Šenons kādreiz spēs iemīlēties. Es biju pieradusi redzēt viņu vienu, vai ar nejauši satiktām meitenēm. Bet dzirdot to, ka viņš atkal, iespējams, ir iemīlējies ir jauki. Man ir prieks par viņu, jo viņš ir patiešām lielisks.
‘’Man arī. Es esmu laimīgs, ka viņš atkal ir beidzot atradis kādu.’’
‘’Un ko tu esi ieplānojis darīt manā dzimšanas dienā?’’
‘’Tu pati teici, ka gribi pārsteigumu.’’ Viņš noskūpstīja manu vaigu. ‘’Tad nu tev būs pārsteigumus.’’ Mani kaitināja, ka no viņa nekad nevarēja izdibināt noslēpumus vai pārsteigumus. Viņš vienmēr prata visu paturēt pie sevis līdz pēdējam brīdim.
Mēs bijām nonākuši vietā, kur tika filmēta daļa no ‘’Kings & Queens’’. Šo vietu man Džareds paradīja tikai īsi pirms viņš ‘’Kings & Queens’’ klipa filmēšanas. Viņš pat īsti nebija apsvēris domu te filmēt kādu ainu, bet es ieteicos, ka tas būtu ideāli. Savā ziņā par to es jūtos lepna.
Es apsēdos uz zemes un ieelpoju gaisu. Man tik ļoti šeit patika. Pilnīgs miers, un var redzēt kā kustās Losandželosas satiksme.
‘’Kā tu domā, tie cilvēki, kas pašlaik dodas kaut kur savās mašīnās ir laimīgi?’’
‘’Varbūt. Varbūt daži dodas savu laimi nopelnīt, varbūt kāds to tikko pazudēja. Bet es zinu vienu.’’ Džareds apsēdās man blakus un apskāva mani. ‘’Es esmu laimīgākais cilvēks zemē virsū, jo man blakus ir pati skaistāka, gudrāka un draudzīgāka sieviete pasaulē.’’ Es jutu kā manos vaigos iesitās sārtums, un pēc mirkļa manas lūpas atkal bija sakļautas ar Džareda.
