Atceries, ka dārgas dāvanas,
Tās tevi nekad neatbalstīs, kad ir slikti,
Izsijāt graudus no pelavām,
Ir jāmācās,
Nosvērt vai labais ir pārsvarā par slikto,
Arī ir jāmācās,
Svērt kā uz vecajiem svariem,
Uz kuru pusi, tad svari sasveras,
Būt redzošam cauri un jūtošam,
Un dažreiz acīm pieverošam,
Arī ir jāmācās,
Piedot pāridarījumus,
Arī jāmācās,
Neskaust, bet priecāties vienam par otru,
Arī jāmācās,
Jāmācās būt līdzejošiem,
Lietas, nekad nebūs tās,
Kas palīdzēs, kad ir slikti,
Bet mīloša cilvēka sirds,
Patiesa un klātesoša,
Nesavtīga,
Neko no tevis neprasoša,
Atrast cilvēku, kuram neko no tevis mantisku nevajag,
Bet tikai tavu klātbūtni,
Tavu smaidu,
Smieklus par galīgām muļķībām,
Atbalstu, kad esi kļūdījies,
Kopā domāt par idejām,
Izveidot ko skaistu kopā,
Viens otru paceloša,
Īsta laime šajā dzīves skolā,
Visiem tajā pietiek vietas,
Un saule visiem spīd vienādi.
