Hey mani mīluļi ! (man liekas , ka man ir jāizdomā atsevišķs vārds . Ja ir idejas tad
komentējat . ) Tātad paskaidrojumi - pauze bija atkal kādu mēnesi , jo man bija visi
tie kopmēģinājumi dziesmusvētkiem , skates , skola , mūzikasskola un visi šitie
sūdi . Nododu jūsu vērtēšanai vēl vienu (varbūt pēdējo) daļu .
--------------
Nedēļas paskrēja vēja spārniem . Zāles iedarbojās , taču tās mani pārvērta par
monstru . Katru nakti es modos no murgiem , kas mani mocīja . Es iekšēji jutos
labi , bet ārēji ... Es kļuvu vājāka ar katru dienu . Mani kauli izspiedās un sāpīgi
spiedās cauri ādai . Par zālēm man nācās maksāt ar savu ķermeni . Savam tēvam .
Katru vakaru man vajadzēja iet pie viņa un ciest iekšēji . Tēvs bija mani sācis sist ja
es pretojos . Man nācās tikai gulēt un ļauties tam ko viņš darīja . Pa dienu tēvs bija
darbā un pa to laiku es sēdēju savas istabas stūrī un kliedzu pa visu māju . Mans
mopsītis Klinģeris nāca pie manis satraukti šņācot , bet es viņu ar kāju atstūmu .
Noklakšķēja durvju slēdzene un pa durvīm ienāca tēvs .
‘’Esmu mājās .’’ nodārdēja Ilo balss pa visu māju . Es nepievērsu tam uzmanību
un turpināju cept karstmaizes . Sajutu uz pakauša kādu elpu un dzīz pēc tam Ilo
rokas apvijās ap manu vidukli . Mani mati tika atglausti uz otru sānu un Ilo sāka
skūpstīt manu kaklu . Es ļāvos no sākuma , taču tad man tas pieriebās un es
aizstūmu Ilo tālāk no manis . Nākmais ko es zināju bija , ka es gulēju uz grīdas un
mana galva pulsēja .
Piecēlos kājas un ieskatījos spogulī . Nožēlojamā būtne . Nožēlojamā būtne ar
pārsistajiem deniņiem . Bļāviens . Asinis . Tās bija ... melnas . Atspiedusies pret
sienu es noslīdēju zemē un paslēpu galvu starp ceļiem . Es nožēloju savu dzīvi . Man nebija jēgas dzīvot . Bet es arī nedzīvoju . To nevarēja nosaukt par dzīvošanu .
Piecēlos kājās un savilku rokas dūrēs .
Pa ceļam uz Ilo kabinetu , vietu manā rokā atrada masīvais dzelzs svečturis . Ilo
kabineta durvis bija pusvērtas . Es iegāju pa tām un aizslēdzu tās no iekšpuses .
Viņš mierīgi sēdēja krēslā un smēķēja to savu debilo kontrobandas cigāru .
Piegāju viņam tuvāk .
''Ko vēlies , lellīt?'' Ilo pretīgi saldā balsī nodūdoja .
''Vai nezināji , ka smēķēšana nogalina ?'' norūcu un ar kara kliedzienu triecu
svečturi Ilo galvā .
---------------------------------------------------
Piedodiet , ka tā , bet šī visdrīzāk būs pēdējā stāsta daļa . Man pazūd lasītāji ar
katru reizi kad es lieku daļas un arī ja es turpināšu , tad daļas būs reti , jo man nav
motivācijas šo visu rakstīt . Piedodiet .
