local-stats-pixel

Infekcija #424

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Infekcija-3/739982">Pagājušā daļa .

''Bļāviens ... '' aizcirtu datoru , un paslēpusi seju plaukstās sāku histēriski

šņaukāties . Es pasaucu mammu un parādīju viņai vēstuli . Mamma sāka raudāt

kopā ar mani un apsēdās blakus .

'' Viss būs labi . Trīs nedēļas ir daudz .'' Mamma paslēpa seju manos matos un

nočukstēja . Pamāju ar galvu , kaut arī zināju , ka tas nav daudz . Un šoreiz nebūs

ne vairāk , ne mazāk , jo analīžu noteicēji bija uzlaboti līdz tādam līmenim , ka nebija

iespējams kļūdīties . Diemžēl . Kad mamma aizgāja , tad es uzrakstīju tētim e -

pastu . Es zināju , ka nav jēgas , taču es mēģināju . Tētis bija pazudis jau kad es

piedzimu . Es nekad nebiju viņu redzējusi , taču mamma man par viņu stāstīja . Es

biju centusies sasniegt viņu , atrast viņu . Nekā . Kā pret sienu mesta bumbiņa ,

tikai vienīgā atšķirība bija tāda , ka tā neatleca . Es piecēlos un piegāju pie spoguļa

. Mani tumši brūnie mati brīvi krita pāri kaulainajiem pleciem , gaiši zilās acis bija

izbālējušas , vaigi bija iekrituši . Mans ķermenis bija infekcijas izvārdzināts . Es

nebiju skaista . Drīzāk , izskatījos pēc ciplanētieša ar kājas protēzēm . Es nolēmu ,

ka kaut kas jāmaina . Jebkas . Es atkal izgāju no mājas , taču šoreiz es gāju uz

frizētavu . Man bija apnikuši mani garie mati , kas bija sausi kā salmi un bija

zaudējuši savu veselīgo nokrāsu . Kad iegāju frizētavā , tad visi paskatījās uz mani ,

precīzāk , uz manām ''kājām'' . Es jau biju pieradusi .

''Man varētu ar matiem uztaisīt kaut ko jaunu ?'' Jautāju frizierei kad biju apsēdusies

krēslā .

''Nu mēs varam tev viņus izbalināt . '' friziere ieminējās , taču es uzreiz noliedzoši

pavicināju galvu , un nopūtos .

''Blondīnes parasti ir iedomīgas . Es domāju kaut ko par griešanu , un krāsas

paspilgtināšanu .'' noteicu . Es visu zināju par frizēšanu . Man senāk bija sapnis

strādāt par frizieri , taču tas nobālēja , kad saslimu .

''Nu labi . skatīsimies .''

Pēc stundas man pretī spogulī vērās pavisam cits cilvēks . Mati bija noīsonāti līdz

pleciem , un iekrāsoti maigā kastaņa krāsā . Es izskatījos veselīgāka . Skaistāka .

Es sev patiku . Samksāju un gāju mājās . Mammas reakcija bija savādāka nekā

es gaidīju . Viņa bija priecīga , ka es kaut kur izgāju viena pati . Taču viņa nebija īsti

priecīga par to , ka es nogriezu savus garos matus . Es mammai atburbulēju pretī ,

ka es tā pat drīz miršu , un apsēdos pie galda lai sāktu ēst vakariņas . Suši bija

garšīgi , taču man kā jau vienmēr nebija apetītes . Tas bija infekcijas blakusefekts .

Mamma visu vakaru bija skumja , un sēdēja dīvānā skatoties taisni uz priekšu .

Man viņas bija žēl . Tiešām . Es pat nevarēju iedomāties cik briesmīgi tas ir , ka

tavs bērns mirst . Man nekad nebūs bērnu . Vai normālas dzīves . Savu sešpadsmit

gadu vecumā vienīgais ko es biju sasniegusi bija otro vietu bioloģijas olimpiādē .

Un viss . Vairāk jau nemaz nekas nevar notikt . Pat ja es kaut ko sāktu , es

nepabeigtu . Es nepaspētu pa trīs nedēļām . Lai vai kā censtos .

Pie durvīm atskanēja klauvējieni , un istabā ienāca mamma .

''Klau ... tu taču zini , ka es tevi mīlu ?'' mamma nedroši pavaicāja .

''Protams . Es tevi arī ļoti mīlu .'' pasmaidīju . ''Vai kaut kas noticis ?''

''Ko ? Ak , nē . Viss labi .'' mamma noteica , un izgājusi ārā aizvēra durvis .

Es biju apjukusi taču tas man netraucēja ātri aizmigt .

No rīta pamodusies iegāju mammas istabā lai viņu pamodinātu , bet bija viens

sīkums - mammas istabā nebija .

-------------------

Man turpināt ? emotion

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 24

0/2000
Protams
0 0 atbildēt
Turpini vien emotion
0 0 atbildēt
Turpini. Es vēl joprojām nevaru saprast kas tā par infekciju tikai to ka tā izplatās caur pieskārieniem. Tu vispār jau izdomāji nosaukumu tai infekcijai.
0 0 atbildēt

Protams turpini!!!!!!

0 0 atbildēt
Turpini!
0 0 atbildēt