Sveiki! Rakstu savu otro rakstu par godu lietai, kas bija pirms interneta, un 100% būs arī pēc. Grāmatas, kuras varbūt nav atzītas par vislielākajiem šedevriem pasaulē, bet ir ārkārtīgi interesanti lasīt.
Tātad, kā jau teicu, šīs grāmatas domātas JUMS. Paceliet roku tie, kas pēdējā mēneša laikā ir izlasījuši kādu grāmatu. Redziet kas sanāca? Skumji, bet fakts- mūsdienu jaunieši lasa par maz. Nevaru teikt, ka esmu vecs, bet nu grāmatas lasu daudz un zinu, ko ieteikt nelasītājiem.
1. Ērihs Marija Remarks- "Rietumu frontē bez pārmaiņām", "Laiks dzīvot un laiks mirt'', ''Mājupceļš'' un principā visi Remarka darbi ir ārkārtīgi viegli lasāmi, padrūmi, bet patiesi, un vienmēr liek mazliet aizdomāties par to, kas tev dots. Iesaku visiem, kam kaut mazliet interesē vēsture. Un īstenībā Remarka darbi ir gandrīz katrā mājas grāmatplauktā. Atliek tikai pameklēt.
2. Mario Pjuzo- The Godfather. Labs gabals, kurā netrūkst ne mīlas ainiņu, ne ēdiena aprakstu, ne slepkavību. Pāris vārdos sakot- ārkārtīgi skaisti uzrakstits labs bojeviks. :)
3. Stephen King- Misery. Cilvēkiem patīk šausmu filmas, bet Stīvens Kings ir speciālists šausmu grāmatās. Principā visi Kinga darbi ir šausmenes, bet tieši ''Mizerija'' visvairāk palikusi atmiņā. Vēl atceros vienu stāstu par rakstnieku, bet to lasīju dzīvojot Anglijā un aizmirsu anglisko nosaukumu. :) Lieki piebilst, ka daudzi Stephen King darbi ir ekranizēti. Viszināmākais ir "Zaļā Jūdze'' ar Tomu Henku.
4. Vilis Lācītis- Stroika ar skatu uz Londonu. Labs, smieklīgs gabals par dzīvi Anglijā.
Atsvaidzinās atmiņu tiem, kuri paši ir strādājuši ārzemēs vai arī dos ieskatu tiem, kas to plāno vai tieši neplāno darīt.
5. Kurts Vonegūts- Lopkautuve Nr.5. Vonegūtu jāsaprot. Bet tieši no viņa grāmatām esmu mācijies teorētiski veselīgo skatījumu uz dzīvi un nāvi. Tā gadās. Un viss.
6. Aleksandrs Dimā- Grāfs Montekristo. Viena no manām mīļākajām grāmatām. Vienkārši jāizlasa.
7. Džordžs Orvels- Dzīvnieku Ferma. Nu jā, esam nonākuši līdz dzīvnieku fermai. Skarba jau ir tā grāmata, bet laba.
8. Uldis Rudaks- Rokupācija. Nū Rudaks šoreiz pacenties un starp saviem dīdžeja setiem un dzeršanām uzrakstījis vienu riktīgi labu latviešu nepieradinātās un underground mūzikas enciklopēdiju. Vai zinājāt to, ka Pienvedēja Piedzīvojumi netika pāris Rīgas klubos un pasākumos laisti uz skatuves, jo tika uzskatīti par nacistiem un rasistiem?
9. Christiane F- Mēs, zoo stacijas bērni. Šo grāmatu izlasīju sen, būdams sīks knēvelis. Sapratu to, ka nekad savā mūžā pat netuvošos narkotikām. Kaut kā pārāk dziļi atmiņā iespiedās ainas, kurās galvenajai varone bija jāapmierina veci, smirdīgi veči, lai tiktu pie naudas un heroīna.
10. Aleksandrs Grīns- Dvēseļu Putenis. Šī grāmata no galvas būtu jāzin katram, sevi cienošam, jaunam, Latvijas un savas valsts, patriotam.
Nu tas tad arī būtu mans ieteicamo grāmatu saraksts. Un kā jau uzsvēru- lasiet grāmatas! Tās bagātina jūsu vārdu krājumu, iztēli un parāda, ka izklaide var būt arī ārkārtīgi noderīga. Vēlu veiksmi.
Stīvens Kings