Ielu sapņi (54)5

Es nespēju pārtraukt blenzt uz to, kas bija man pie atslēgas kaula. Man vienmēr likās, ka tas ir vienkārši kaula gabaliņš, bet izrādās, ka es vienmēr sevī nēsāju miljonus vērtu čipu, kas bija zem manas ādas. Čips, kura dēļ miris Aidens, un mirs vēl citi cilvēki, kamēr kāds to nedabūs.

-Nebaidies,- Edgars aplika rokas man apkārt,- Es neļaušu nevienam tev pieskarties.

-Tu mani nevarēsi nosargāt,- es izmocīju un sāku viegli drebēt,- Kā viņi zina?

-Viņiem ir nojausma. Tava māte visu atklāja,- Edgars pievilka mani sev ciešāk tuvāk,- Viņas smadzenes pēc tam tika izšķaidītas pret sienu. Un visa viņas ģimene..

-Ko?- es šokā jautāju,- Viņa ir mirusi?

-Viņi zināja, kur meklēt. nav zināms, vai tava māte izstāstīja, vai nē, bet domājams, ka ne, jo viņa zināja, ka čips esi tu, un ka viņai tevi jāsargā. Viņa tevi ļoti mīlēja.

Edgars mani atlaida un es nodūru skatienu. Aidens. Tagad Sjū Elena un viņas ģimene. Es visur nesu iznīcību. Viss bija manis dēļ. Es savilku pirkstus dūrēs un ielūkojos spogulī. lai nu kas notiktu, es neļaušu viņiem piedurt roku manai jaunajai ģimenei. Visvairāk Edgaram un Evanam. Es nekad neļaušu nevienam nodarīt viņiem pāri. Pat ja tas nozīmēs manas dzīvības ziedošanu. Man tas čips jāiznīcina.

-Es atnesīšu tev tīras drēbes,- Edgars noteica un izgāja no istabas. Apsēdos uz dīvāna un pieliku pirkstu pie atslēgas kaula, kur tas skaidri bija jūtams. Kā es par to nebiju iedomājusies iepriekš? Kā Edgars to atklāja? Kāpēc visi no manis kaut ko noklusē? Kāpēc Edgars runāja spāniski? Vai tiešām draudi bija tik lieli?

Es esmu pie tā vainīga. Un man jāmācās. Man jātrenējas, lai es varētu aizstāvēt viņus. Par sevi man bija vienalga. Es biju nogalinājusi Vilu un vienreiz iešāvusi Aidenam, un nošāvusi Bleiku. Vairs nebija neviena, ko vajāt. Biju palikusi tikai es.

-Uzvelc šīs,- Edgars pasniedza man čupiņu ar drēbēm,- Vai esi nobijusies?

-Par tevi,- es atteicu,- Neapskauj mani tagad un nesaki, ka būs labi. Es pakļauju tevi briesmām.

-Tu nesaproti,- Edgars apsēdās man blakus,- Es pats esmu bijis gatavs darīt visu tā čipa dēļ. Es esmu to meklējis visu mūžu. Tas ir varens ierocis. Un tas ir manās rokās un skatās uz mani katru dienu,- viņš pasmaidīja,- Un es to atklāju vislabākajā veidā,- viņš nošūpoja uzacis un es apturēju sevi, lai viņam iesistu.- Nedomā par to. Tev priekšā ir smags fiziskais treniņš.

-Un ieroči?-

-Ar tiem tu māki darboties. Galvenais ir pašaizsardzība,- mans mīļais sacīja,- Man jāaizbrauc šim un tam pakaļ. Cik noprotu, tev un Benam ir radies labs kontakts, vai ne?

-Viņš mani visu laiku pieskata,- es sacīju,- Viņš man ir kā brālis.

-Lai tikai pamēģina tev pirkstu piedurt. Dabūs bezmaksas vizīti pie ķirurga,- Edgars noteica un noskūpstīja man deniņus,- Labi, mazais, saģērbies un ej augšā. Bens tevi apmācīs. Uz treniņa beigām būšu mājās. Apsolu.

-Dod buču,- es palūdzu un pastiepos, lai ar savām lūpām sajustu viņējās.

-Man vajadzēs vēl mazliet, kad atgriezīšos,- viņš sapņaini sacīja,- Es tevi mīlu.

-Es tevi arī,- es sacīju un ar skatienu viņu pavadīju. Uzvilku mugurā apakšveļu, sarkano džemperi un pelēkās treniņbikses, kas man bija sagādātas un sasēju matus astē. Uzvilku  kājās kedas, un devos uz augšstāvu, kur Bens jau mani gaidīja, būdams tērpts melnā treniņtērpā,- Sveiks, trener.

-Sveika.- viņš ērcīgi atteica un nokrakšķināja pirkstu kauliņus,- Esi gatava?

-Esmu,- es atteicu un sekoju viņam uz pagalmu,  kur valdīja tumsa. Bens nostājās man priekšā un par kaut ko domāja,- Kas ir?

-Tev ir desmit minūtes lai  aizskrietu līdz  veikalam un atpakaļ, laiks sākas tagad,- viņš izņēma  hronometru un piespieda tā  podziņu. Uzmetu viņam niknu skatienu un sāku skriet, zinādama, ka veikals ir milzīgā attālumā. Skrēju cik jaudas, un, kad pamanīju veikalu, priecājos, un griezos atpakaļ,  skriedama vēl ātrāk, pateicoties adrenalīna pieplūdumam  asinīs.  Aizelsusies apstājos pie Bena un viņš noklakšķināja mēli.

-Divdesmit trīs minūtes. Tas ir daudz par daudz,-  Bens sacīja,- Rīt sāksim skriet kopā. Un tev būs pamatīgi jātrenējas, jo tu nevarētu aizbēgt, ja tev kaut kas draudētu.

-Labi, tad sāksim,- es sacīju un nostājos viņam pretī. Bens man uzbruka uzreiz, un es pat nepaguvu attapties, kad biju ar lāpstiņām uz zemes,- Es nebiju gatava..

-Tas varēja būt slepkava,- Bens atteica,- Tas bija uzmanības pārbaudes triks. Tagad sāksies grūtākais.

Es nopūtos un gaidīju, kas mani sagaidīs.

***

Pēc treniņa es jutos kā maltā gaļa.  Neskaitāmie kritieni un nobrāzumi neapšaubāmi liks  par sevi manīt arī rīt, un es biju pārgurusi. Tomēr Bens nebija atstājis uz mana ķermeņa nevienu zilumu. Viņš izmantoja kaut kādus ļoti mīkstus cimdus,  caur kuriem sitienu nevarēja just, un es jutos labi, zinot,  ka es neesmu jutusi viņa spēku. Ja tā, tad es būtu zili  melna. Es izgāzos pat tad, kad viņš man deva turēt rokās cimdus pašai un atvairīt viņa sitienus. Bet tas mani motivēja. Es gribēju būt labāka un sev nosolījos jau rīt sākt trenēties cītīgāk. Ja vien es spēšu pakustināt kaut muskuli..

-Šodienai pietiks,- Edgars sacīja un es priecīgi pielēcu kājās, skriedama viņam pretī, ar atpletām rokām,- Sveika. Nu kā, bija?-viņš mani sveicināja,  un palūkojās uz Benu,-  Viņa ir nobrāzusi rokas, Bendžamin.

-Viņa pati krita,- Bens sacīja,- Bet viņa ir diezgan stipra. Viņa nepadevās.

-Tu runā par manu līgavu,- Edgars  lepni sacīja un noskūpstīja man deniņus,- Malacīte.

-Tad nu es došos uz randiņu,- Bens sacīja.-  Tiekamies rīt treniņā sešos no rīta.

-Sešos?- es izmisīgi iesaucos. Bens nosmējās un iegāja mājā. Mēs ar Edgaru palikām ārā divatā, un es saņēmu viņa roku,- Ar ko tu runāji.. pirms tam.. Spāniski?

-Ak tas,- Edgars atcerējās,- Es runāju  ar Paolo. Paolo ir cilvēks, kurš zina visu par čipu.  Un es uzzināju šo un to jaunu,- Edgars nolika maisiņus zemē, un apsēdās šūpolēs,- Paolo man pateica kaut ko tādu, kas mani izsita no sliedēm.

-Un kas tas bija?- es bailīgi jautāju.

-Čipam ir trīs daļas,- Edgars atteica un novilka kreklu, atklājot man kailu torsu. Viņš piecēla mani kājās, un,  satvēris manu plaukstu, uzlika manu plaukstu tur, kur bija viņa ribu grozs, un es sajutu tajā tādu pat izcilni,- Man likās, ka tā ir lauztās ribas daļa, bet pēc tam, kad sapratu, ka tev tas ir, sapratu, kas tas ir. Es esmu otrs čips.- Edgars sacīja.