Sveiki :)
Dažādos brīžos parasti kaut ko uzrakstu. Izlieku uz papīra savas emocijas.
Parasti nevienam nerādu ko rakstu izņemot vienam īpašam cilvēkam. Bet tā kā neviens mani šeit nemaz tā nepazīst, tad ielikšu šeit.
Vienkārši palasiet ;)
*Sēžu kā citā realitātē,
Apkārt viss notiek,
Bet es esmu kā nošķirta.
Visi priecājas un smaida,
Bet es skumstu.
*Naktīs klejoju sava prāta dziļumos,
Kas sevī ierauj kā atvars.
Izkļūt neiespējami!
Šausmas milzīgas,
Bet pārvarēt spēju,
Dziļā miegā ienirstot.
Šīs moku domas
Nespēj mani atraut atpakaļ.
Pie sevis es smaidu,
Jo esmu izbēgus
Jau kārtējo nakti.
Bet pienāk liktenīgā nakts,
Viss kļūst melnbalts, šausmu pilns.
Iespējas glābties vairs nav.
Miegs vairāk nedos iespēju glābties.
Viss griežas nebeidzamā atmiņu virpulī,
Kas sevī ievelk arvien dziļāk.
Viss, kas bijis aizmirsts
Nu uzpeld prātā dziļumos.
Jau atkal viss tiek izjust no jauna.
Sāpes – neizbēgamas,
Sirdi plosošas.
Bet tās mani nomoka tik spēcīgi,
Ka prāts atslēdzas
Un dvēsele aizpeld miega šūpulī.
Jūtos atvieglota,
Jo vairs nav sāpju.
No rīta attopos,
Ka atkal jauna diena.
Prāts apjucis
Dvēsele nomocīta,
Ķermenis bezjūtīgs.
Un viss palēnām atgriežas
Sapņu valstībā, laimē.
Līdz nākamajai liktenīgajai naktij.
*Pār tavām lūpām nāk vārdi mīļākie,
Kas zināms nāk no sirds.
Bet tajos brīžos,
Kad nevaldi pār savām lūpām,
Nāk vārdi paši skarbākie.
