"Ideālā" dzīve 521

Īsa daļiņa šim piektdienas vakaram.


Kad bijām pie dzīvokļa ēkas vārtiem, mums prerī nāca Teilors un Markuss.
- Kas esi atradusi jau nākamo?- Teilors jautā.
- Jā esmu, un viņš nav tādas cūkas kā jūs.
- Vauu!
- Teilor nomierinies!- Markuss kliedz.- Sveika, Sema, kā tev iet? Kā tu nosaucu mūsu meitenīti. Varēšu kādu dienu paauklēt mūsu mazo?
- Pirmkārt tā ir MANA meita, Otrkārt tā nekad nebūs MŪSU meite, kaut tu esi bioloģiskais tēvs, Treškārt kāda tev daļa kā viņu sauu, un Nē nevarēsi.- teicu un pagāju garām abiem puišiem, kurus kādreiz mīlēju, jutu, ma Edgars man seko.
- Edgars ja? Tu jau Semā biji ieskatījies kad bija Elizabetes un Džons kāzas.- Markuss dusmu pilns jautā
- Jā esmu Edgars, un mēs tikāmies kad bija manas māsas un Džona kāzas, un tu sāpināji Semu, un viņa man lūdza tev...
- Edgar nāc- kliedzu.

Abi iegājām dzīvoklī, kur mūs sagaidīja Karmena un Teilors.
- Markuss bija iegriezies.- Karmena teica
- Jā, zinu, mēs saskrējāmies, viņš atkal manu meitu nosauca par MŪSU.
Visu laiku turu savās rokās Ketrinu, jūtu savās acīs asaras, lēnā garā paeju garām un aizeju uz Ketrinas istabu, apsēžos sūpuļkrēslā un atminos visu brīžus, kurus pavadīju ar Markusu.
Kad atcerējos brīdi, kad Markuss uzzināja par to, ka esmu stāvoklī, izplūdu asarās.
Kāds klusi pieklauvē pie durvīm, tās klusām atveras un ienāk Emets.
- Nu Sema, neraudi to muļķu dēļ.
- Es nevaru. Mana mazā Ketrina tagad dzīvo bez tēva, arī Edgars mani neatbalsta tik ļoti kā tu un Karmena. Es Edgaru mīlu, es vēlos ar viņu būt kopā, varbūt Edgaru attur tas, ka man ir bērns.


Edgars.

Sēžu manā un Semas istabā un domāju, kā labāk varētu bildināt Semu.
Istabā ienāk Karmena.
- Ko tad prāto?
- Neko.
- Nu zinu, ka tas ir kaut kas liels, lūdzu pasaki, es nevienam neteikšu. Lūdzu, lūdzu.
- Ak. Es domāju, kā, kur un kad bildināt Semu.
- Akdievs tiešām? Tiešām. Tu esi satriecošs - Karmena kliedz.
- Paldies.- no kabatas izvilku sarkanu samta kastīti un atvēru. Kastītē stavēja zelta gredzens uz kura bija sirsniņas un starp tām ir viens briljants.
- Vau cik skaists. Es to dievinu.- Karmena spiedza.
- Tikai tas nebūs tavs- smejoties teicu.
- Zinu.
- Karmen, palīdzēsi man sarīkot viņai lielisku saderināšanos.
- Protams.