Hellsing: Jaunā Pasaule EP:24

Epizode 2: Sacīkstes uz izdzīvošanu

Visa Londona un tās apkaime tā vien šķita, ka atdarina nostāstus par elli. Visa pilsēta bija ugunīs, kuras cēlās vairākus desmitus metrus virs pašas pilsētas, dūmi, kuri nesa degošu līķu smaku caur visām zemēm. Radības, kas pastaigājās strap elles liesmām, nebaidoties tās, it kā kaut ko meklēja, sen aizmirsušu un dārgu. Dzīvību. Ķerot patiesi dzīvos tie cerēja atdabūt reiz viņos esošo dvašu. Bet viss bija veltīgi. Tumsas bruņinieki izošņāja stūri pa stūrim, meklējot dzīvi palikušos un mielojoties pie vēl siltajām asins straumēm. Tās bija dzīres, svētki, tikpat kā karnevāls, uz kuru sanāca mošķu elite.

Londona, Organizācijas Hellsing štābs

Visapkārt klaiņoja staigātāji, bet no kādreizējs varenās organizācijas ēkas palikusi vien bija ēna. Visa ēka bija drupās, kur kas izspridzināts, kur asinis un iekšas bija izmētātas, kur mirušie vēl rāpoja. Un šis tas vēl sprāga aizsviežot kādu labi uzceptu orgānu nostāk.

Turpat netālu esošajā garāžā, vismaz kas no tā bija palicis, stāvēja bruņumašīna. Ap to vazājās daži glumi tipiņi, ošņādami un lūkojot, kas ir iekšā. Pati mašīna bija ar pelniem un asinīm pārklāta. Bet būdama, gandrīz uz sabrukuma robežas tā tomēr sevī ko glabāja...

-         - Kas.. kur es esmu.. viss miglains.. INTEGRA!!! – Valters zibenīgi pieleca augšā, nedaudz atsitot jau tā asiņojošo a galvu. Vēlādamies mesties ārā pa durvīm tā pavisam nedaudz atverot, viņa virzienā uzreiz metās pieci tuvumā esošie staigātāji, viņš ātri aizcirta durvis un noslēdza tās. - Sasodīts... AAAAA... mana roka.. šķiet, ka lauzta.. 5.. vēl divi. Tur kāds ducis. Tur.. nē.. pārāk daudz viņu ir... šoreiz netikšu ar viņiem galā.. visiem.. ko lai iesāku.. mašīnas lūka (viņš lēnām pasniedzas tai iepretī un sāka vērīgi lūkot arī pa logu) mašīnas stikls drīz neizturēs.. un pa šo mazo logu viņi spēs iebāzt ķepnas.. ja vien es varētu izlienot, caur lūku, uzrāpties uz jumta.. nē neder.. citas briesmas – vampīri ieraudzīs, tad tiešām neatkaušos – Valters sāka pārmētāt un šķirot dažāda idejas un domas.. vienā iespējamā un drošakā bija mēģināt iedarbināt mašīnu un ar to iebraukt iekš mājas, izspridzinātās durvis, kas atradās 30 metru attāluma deva iespējams mānīgu cerību.. bet tas bija vienīgais variants..

-          - Man jācenšas tā iedarbināt..

Viņš no aizmugurējā sēdekļa pārlīda uz šofera pusi. Atslēga mierīgi stāvēja aizdedzē, viņš sāka darbināt mašīnu, bet līdz ar pirmo tās čīkstēšanu, visi tuvumā esošie staigātāji uzreiz metās virsū mašīnai to aplipinot no visām pusēm. Tie visi sāka dauzīt mašīnu un tās logu, citi skrāpējas citi jau līda uz jumtu.. to daudzums aizvien palielinājās un palielinājās...

-         - Sasodītā mašīna.. strādā taču.. AIZIET! – izmisuma pilnā riklē viņš kliedza... viņa rokas drebēja un acis bija izmisumā.. – Sasodīts!!!

Un te caur visiem dzīvi mirušajiem viņš ieraudzīja ko ļaunāku - 3 vampīri, kas lēnām tuvojās, smaids tiem bija vellišķīgs un acīs dega elles liesmas. Tie soļodami tuvāk un tuvāk, gluži vai slīdēja pa zemes virsmu.

Un pēkšņi – motora dūkoņa, motors rīstījās, kā večuks, kas klepodams gaida nāvi, ķeras pie katra ievilktā gaisa. Valters ar abām rokām un cieši sakostiem zobiem no nepanesamām sāpēm, sagrāba stūri, ar asiņaino kāju lēni un ritmiski spieda uz gāzes pedāli.. viņš paskatījās no savu uzaču apakšas.. viņa sejā parādījās nenormāls smaids.. visu vai neko viņš nodomāja.. vampīri apstājās un viņu sejās pazuda smaids un šķita, ka ātrāk par visu, viņi metās mašīnas virzienā, savukārt Valters atlaida bremžu pedāli un spolēdama mašīna sāka nesties uz priekšu, aizmetot te rokas, te kājas vai veselus miroņus pa gaisu, kliegdams – NĀKAT ŠURP IZDZIMTEŅI! – viņš tikai palielināja ātrumu, motors no pēdējiem spēkiem turējās pretī sabrukšanai un īstenības moments pienāca.. triju vampīru un Voltera acis sadūrās skatienos... šķita, ka šis mirklis ilgst mūžību.. gluži, kā pirms nāves, kad visa dzīve paskrien priekšā.. pazib bērnība, mūžs, kuru esi dzīvojis.. tu redzi, kas būtu bijis..

Vatikāns

-Svētais tēvs.

-Izbeigsim visu šo gredzenu bučošanu! Tam nav jēgas un nebūs. Tas, kas tur notiek ārā, tiem.. TOS IZDZIMTEŅUS IR JĀLIKVIDĒ! Ziņojiet situāciju!

-Ir iesaistīti visi leģioni! Cilvēki drūzmējas un mēģina iekļūt iekšā! Tāpat arī citi. Jebkuru pārkāpēju... nogalinām..

-Uz doto momentu visu leģionu sastāvs ir ap 4000 cilvēku. Vidēji dienā zaudējam ap 100 cilvēkiem. Pāvest.. situācija ir kritiska. Ēdiena, dzēriena, pajumte.. zāles.. ievainotie..

-Mēs pēc.. pēc mēneša varam vairs neizturēt..

-Zālē valdīja klusums, neviens neko neteica, dažu acīs lasījās šausmas un satraukums, Pāvests tikai noliecis galvu uzslējās no krēsla, uzlūkoja visus klātesošos un paskatījās pa logu, kur bija tūkstošiem desmitu cilvēku, kuri meklēja glābiņu..

-          -Kur ir Tēvs Andersons, viņš ir leģiona vadošais, viņam vajadzēja arī šeit būt.

-          -Viņš.. viņš teica, ka viņš mirs kopā ar vīriem nekā sēdēs un klausīsies  večuka un citu runās.. tie bija viņa vārdi..

-          -Vai tiešām?

-          -Jā, Tēvs!

-          -Bet, Jūs Kardināl Vinčister! Jums ir tāds uzvārds.. Jūsu senči palīdzēja pašam Van Hellsingam!

-          -Ko Jūs gribat ar to teikt!

-     - Kamēr jūsējais, un citi Sekcijas 13 locekļi cīnās par savu un mūsu pastāvēšanu, Jūs viņus nododat un nesat par viņiem sliktas ziņas.

-         - Nē! Nē! Tā nav..

-          -Aizverieties! Tēvs Inriko, viņš ir brīvs no sava amata! Ielieciet viņa vietā to, kurš Jums šķiet vislabāk.

-          -Ko! Nē! Nē, nē, nē.. dodiet man iespēju

-Nevienam netīk ziņneši, savējo vidū.

Tēvs Vinčisters tika aizvilkts ar varu un nosūtīts pirmajās rindās. Viņu izmantoja kā mānekli izsalkušajiem zombijiem, lai varētu ātri un ar lielu blīkšķi iztīrīt kādu vietiņu, kur tika pārrautas barikādes. No paša mānekļa nekas nebija palicis. Cietsirdīgi un nežēlīgi, it īpaši no svēto puses.

-          -Integra..

Viņš nometās ceļos un viņu apskāva savās rokās, viņas asiņainajās rokās viņš pamanīja mapi to paņemdams un atvērdams izlasīja tur dažas esošās rindas „Magnus Lī, Euksmontas Vecā pils”.

-          -Pēdejā misija, ja?!

Viņš pagrieza galvu pret durvju pusi, tajās stāvēja ietriektā bruņu mašīnā, lēnām aiz tās drūzmējās staigātāji un daži vampīri.

-          -Nu ko mērgļi! Jūsējos slepkavoju Otrajā pasaules! Saņemiet atkal!

Otrās epizodes beigas.