8. Sintija, Marta un Marija, atkal kopā !
Sintija bija sazvanījusi Martu un paziņojusi jaunumus par Mariju.
Arī Marta bija priecīga, jo jau kopš 1 klases viņas visas bija nešķiramas draudzenes. Protams tad Sintija bija pavisam kas cits. Gari brūni mati. Zirgastē saņemti un kājas iestīvētas mazās baleta kurpītēs. Jā tādu nu Sintija kādriez bija. Tomer, viņas baleta kursi aprāvās ātri, un Sintija kļuva par šo kluso meiteni dēļ šausmīgas katrastrofas. Ja tā nebūtu notikusi varbūt mēs veljoprojām redzētu Sintiju triko un baleta kurpītēs.
Kas gan tāds varēja notikt, lai Sintija šādi mainītos? Šī katrastrofa bija tāda, kad Sintija bija pavisam maza, Sintijas tētis, populārs mūziķis un modelis. Tika nošauts.
Sintija nespēja tam tik pāri. Arī tagat, dodoties uz pļavu kopā ar Martu, Sintija juta sevī tukšumu. Lielāko zaudējumu kāds vien bija iespējams viņas dzīvē. Draudzenes bija saprotošas un Sintijas klātbūtne nerunāja par tēvu tēmu. Protams Luīze to izmantoja un izmanto lai aizskartu Sintiju. Tāpēc Sintija necieš Luīzi. Sintijas vienīgais, tā teikt ielāps. Ir Toms. Viņas mīlestība.
Marija jau stāvēja pie meiteņu mīļāka koka kur viņas jau bija spēlējušās kopš bērnības. Tikai kautkas šajā ainā neiederējas. Marijai blakus bija divi lieli tēli. Viens smalkāks un īsāks bet otrs muskuļots un garš. Te pēkšņi Sintija aptvēra, ka lielais stāvs ir Aleksis, bet skaistais smalkais ir Toms! Aleksis taču bija Marijas brālis, bet Toms Alekša labākais draugs. Aleksis vienmēr pieskata savu māsiņu. Viņam tas bija pārdzīvojums kad viņa devās ceļojumā viena. Glūži kā sunītim kurš pieķēries savam saimniekam.
- Hei, Sintij un Marta! – Meitenēm uzsauca Aleksis.
Aleksis bija tiešām ļoti draudzīgs cilvēks.
-Joo, Aleksīt! – Marta atsaucās sveicienam.
- Sintija! Marta! – Savus brūnos matus nopurinādama pagriezās Marija.
- Mans dārgās! – Marija turpināja.
- Čau! – Marta uzsauca.
Te pēkšņi Sintija pamanīja ka vēl ne ar vienu nav sasveicinājusies.
- Čau visiem. – Sintija klusi sacīja.
- Sveika. – Kāda klusa balss atbildēja.
„Toms!” Sintija aši pagrieza galvu uz runātāja pusi. viņš iznāca no koka aizsega un uzsmaidīja meitenei. Ahh, Sinitija kusa.
- Čau , Sintij! – Marija iztraucēja šo brīdi samīļojot draudzeni.
- Čaviņa smukā! – Aleksis jau nu nedrīkstēja atpalikt.
Sintija pasmējas par Aleksi kopā ar visiem.
- Klau, man vajadzētu pazvanīt Kimai un Adrianam. Viņi arī vēlējas ierasties. – Toms sacīja savā enģeļveidīgajā balsī un devās aiz koka.
- Nu ko, izskatās ka mēs te būsim daudz! – Marija sajūsmā sacīja.
Šoreiz tikai viena jo 9 ir pagara. Un kā vienmēr atvainojos ja ir gramatikas kļūdas. :D
