4. Dodamies uz veikaliem!
-Tātad kurš būs 1. veikals? – Sintija priecīga jautāja Martai
-Es domāju, ka.. – Viņa pamanīja lielu veikalu ar daudz drēbēm.- Šis! – Viņa spiedzot metās iekšā.
- Protams– Sintija sāka smaidīt platāk.
Meitenes iegāja veikalā un saka vandīties pa plauktiem.
– Ko tu saki pa šo kleitu? Spīdīga un skaista – Marta pacēla kādu baltu pieguļošu ar spīdumiem apšūtu kleitu.
– Tev piestāvētu ! ej pamēģini ! – Sintija teica.
Sintija neko nespēja atrast.. Tad viņa ieraudzīja pavisam īsu pieguļošu melnu kleitiņu ar skaistiem ielokiem. ‘tā būs īstā!’
****
Meitenes bija izgājušas daudzus veikalus. Sapirkušās dažādas kurpes un krelles. Un protams, daudz dažādu jauku lupatiņu. Sintija mājupceļā apbrīnoja savu jauno melno kleitu. Viņai tiešām tā patika.
- Tagad vel tikai jāaiziet pie friziera ! Atjaunot frizūru, - Marta lūkodamās spogulīti sacīja Sintijai.
– Man ari derētu. Neesmu bijusi pie friziera veselu pusgadu ! – Sintija pukstēja. Cenšoties turēt līdzi Martai.
- Laika vel daudz mēs varētu uzspēt aiziet uz kādu frizētavu!- Marta smaidīja.
Tādas vietas meitenēm tiešām patika. Un tā bija paradīze meitenēm, ka Marta.
- Labi. Neesmu tur bijusi. Bet nekas būs pirmā reize ! – Sintija kautrējas. Jo, ka gan viņa to varēja teikt Martai kura tur ir pastāvīg kliente.
5.Frizētavas nelaime.
Abas meitenes ar steigu devās iekšā frizētavā.
- Par kādu griezumu tu domā? – Marta satraukta vaicāja Sintijai.
- Man nav ne jausmas. – Sintija domīgi skatījas.
Sintijas brūnie noplukušie mati bija sapinkājušies lokaini un pavismas savādāki nekā Martas. Martas mati bija perfekti, taisni un blondi.
- Tev derētu kas jauns ! - Marta savieba degunu skatīdamies uz Sintijas izpūrušajiem matiem.
- Bet kas? – Sintija domāja..
- Tev taču patīk emo ? – Marta taujāja.
- Nujā. – Sintija skatījas Martas zilajās acīs un domāja.
- Tātad melnus! – Marta secinot smaidija.
- Nu, lai notiek! – Sintija piekrita.
Meitenes gāja pieteikties rindā. Kā par nelaimi tur sēdēja Luīze un vinjas neciešamās draudzenes. „Nu KĀPĒĒĒC??” Sintija bļāva savā galvā.
- Čau , losenītes! – Luīze riebīgi paskatījās.
- Atā , riebekle! – Marta ar riebumu sacīja.
Luīze izbolija acis.
- Cik nepieklaiga losenīte! – Luīze ņurdēja.
Sintija un Marta devās cik tālu vien iespējams no riebīgajām meitenēm.
Pēc jaunā griezuma.. Sintija izskatījas pavisam savādaka. Skaista un ideāla. Marta pamācija kā uzkrāsoties. Sintijai tas īpaši neinteresēja. Viņa domāja par balli un, protams, Tomu.
Un kā vienmēr- Atvainojos ja ir kādas gramatikas kļūdas. :D