12. Atmiņas.
Sinitija izvēlas no gūltas. Šodien bija Marka kārtēja modes skate.
Sintijas māte ieskrēja istabā un nometa kasti uz gūltas.
- Tu uz modes skati vilksi šo kleitu! – Viņa smaidot teica.
Sintija atvēra kasti. Viņai aizrāvas elpa. Tur atradās dārgas gucci kurpes un vēl dārgāka kleita. Meitenei patika jaunās lietas.
- Mammu.. Kur tu ņēmi tik daudz naudas?
- Es tev neesmu teikusi? Es dabūju jaunu darbu!
- Apsveicu mammu! – Sintija no prieka izlēca no gūltas un samīļoja mammu.
- Taisies ātri ! Negribu nokavēt!
- Mamm... Es nevēlos iet uz to modes skati... Tas vienkārši nav priekš manis.
- Bet es taču tev nopriku kleitu !
- Paldies mammū, bet šoreiz nē.
- Nu labi. Atā, saldumiņ !
- Atā , Mammu !
Sintija ievēlas gultā. Izskatās ka viņas dzīve iet tikai uz augšu. Ja neskaita starpgadījumu skolā ar Luīzi.. Viņai Luīzes bija palicis nedaudz žēl. Viņa nebija bijusi skolā visu nedēļu. Sintija nekad nav nevienam stāstijusi, bet ka viņa bija maza viņa mēdza spēlēties ar Luīzi katru dienu. Luīze to droši vien neatceras. Jo kopš bērnības kas Sintija pazuda no baleta, un no dzīves Luīze viņu nav sastapusi. Tāpēc Luīzei nebija nejausmas ka meitene kuru viņa apsaukā ir viņas mūža labāka draudzene. Sintijai pēkšņi uzplauka atmiņas ainava. Viņa un Luīze sēdēja šūpolēs un runāja, runāja par visu. Sintija pēkšņi saprata kāpēc Luīze tā visus nicina. Viņai nekad nav bijusi labākā draudzene pēc šī trieciena. Sintija viņu saprata , viņa būtu jutusies tāpat, ja viņas labāka draudzene , ar kuru viņa katru dienu gāja ārā un runāja par visu, pēkšņi neatvadoties dzīvotu citur, neceltu telefonu , un neatbildētu uz zvaniem. Viņa bija izkūpējusi no viņas dzīves. Kkādu dienu viņa to varbūt viņai pateiks. ..
13. Sveika jaunā dzīve !
Vai tomēr skumjās beigas?
Sintija bija sapņojusi pietiekami. Viņai bija jāskatās uz priekšu. Viņa novāca kasti ar dārgajam mantām no gūltas un pabāza zem gūltas. Viņa paņēma savu portatīvo datoru un uzrakstija ziņu Tomam.
From : Sintija.
To : Toms.
‘’ Čau! Ko tu teiktu ja šodien mēs tiktos? Man ir laba ideja. ‘’
From : Toms.
To : Sintija.
‘’ Lai notiek. Tiekamies pie jūras. Es tevi gaidīšu. Saģērbies graciozi. Man arī ir laba doma. J ‘’
From : Sintija.
To : Toms.
‘’ Lai notiek! Atā ! J ‘’
Sintija izlēca no gūltas un atrāva skapja durvis , sāka to vandīt. Viņa pieliecās lai pārmeklētu atvilknes, bet apstājas. Viņa pagriezās pret gūltu un izvilka kasti. Ja Toms ir ieplānojis ko īpašu, tad lai iet!
Sintija uzvilka pieguļošo dārgo kleitu un kurpes. Viņa izskatījas pēc meitenes no savām atmiņām. Viņa izķemēja matus, ielika bantīti un uzklāja lūpuspīdumu. Paga!? Sintija uzklāja lūpuspīdumu? Kas jauns.
Sintija paķēra melno ādas jaku un uzmetusi to uz pleciem vēlreiz ieskatījas spogulī. Viņa devās uz jūru, diezgan dīvains paskatas pastaigai gar jūru, vai ne?
Sintija gaja pa laipu caur kāpām, bija krēsla. Viņas acīs iemirdzējas sveču liesmas. Visapkārt bija rozes , pašā vidū sarkana sega ar piknika grozu.
Te pēkšņi no kāpām iznāca Toms ar rozi rokās.
- Čau ! – Viņš uzsauca Sintijai.
- Č-č-čauuu...
- Vov! Superīgi izskaties !
- Paldies , es centos.
Toms pienāca klāt Sintijai un pusbalsī teica
- Tu man nozīmē ļoti daudz... Tu man vienmēr esi nozīmējusi daudz. .. Sintija... Es šo saku ļoti nopietni.. Vai tu būsi mana meitene? Pavisam officiāli?
Sintijas sirds pukstēja straujāk, viņai likās ka viņa tūlīt atkal uzgāzīsies Tomam.
- Es.. es...
- Sintij, es sapratīšu... Ja tu nevēlēsies.. Es to visu daru ļoti strauji.. Bet es tevi... Es tevi tiešām mīlu.
- Ess.... – Sintija vairs nespēja parunāt... viņa nokrita. Ak nē.. viņa atkal bija paģībusi.
Toms satraucies sagrāba un purināju Sintiju.
- Sintija ! SINTIJA !!!!???? ATBILDI !!!
Šoreiz Sintija nebija nokritusi maigi. Pār viņas daiļo seju lija asinis. No viņas rokas nāca asinis. Viņa nebija paģībusi. Viņas acis bija vaļā, un mute kustējās. Viņa nebija pakritusi un sasitusies. Tas nebija ne tuvu. Viņa bija ievainota. Viņas roka bija cauršauta.
- SINTIJA!!!?? TURIES ! ES ESMU ŠEIT ! PALIEC ! NEPAMET MANI!! – Toms caur asarām kliedza.
Viņš paķēra telefonu un izsauca ātro palīdzību.
Ņu , lūdzu , arī 12. un 13. Nodaļa. ( Mēs lēnām tuvojamies 1. Grāmatas beigāām... >.> )
P.s Atvainojos pa kļūdiņām. :)
- Un cik zinam, Sintija bija vāja, tāpēc varat neprasīt, kā tā. :l
