Sveiki. Šis būs mans pirmais raksts.
Ievads.
Reiz dzīvoja meitene. Viņu sauca Sintija. Viņai bija 16 gadu. Viņa bija tīri iskatiga meitene. Bet pati to neatzina. Ka jau visas meitenes šajos gados.
Protams, Sintijai bija ari simpātijas. Kāds zēns no viņas klases, kuru sauca Toms.
Toms simpātijas pret Sintiju neizradīja.. Te atkal izrādija .. meitenei Toms ļoti patika. Pat vairāk, kā patika. Protams,Sintija nebija pateikusi Tomam, ka mīl viņu. Toms neko neizradīja. Izkatijas, ka viņam bija vienalga. Meitene bija iemīlējusies. Par zēnu nebija ziņu.
1. Nodaļa
7:30. No Rita. Sintijas modinātājs zvana. Meitene negribīgi izkāpj no siltās gultas un dodas uz toleti. Sintijas brālis, kā vienmēr dauzījās pie durvīm un bļāva uz māsas.
Sintijas mazais brālis Marks tiešam bija neciešams. Viņam bija 9 gadi. Sintija atspērusi durvis uzkliedz uz Marka
– Tu vari vienreiz beigt jeb nē?! Tev skola sakas 9. Bet man 8! Nomierinies taču ! – Marks sašķobies devas atpakaļ uz gūltu.
Sintija nikni aizcirta durvis.. izbolīja acis un turpināja tīrīt zobus.. Domas turēdama vienu vārdu. ‘Toms’
****
Pus astoņi. Toma telefons riebīgi iepīkstas.
Toms momentā norauj segu un dodas uz toleti. Tomam bija melni mati. Taisni un gari. Zēni Tomu sauca par ‘emo bernu’
Citi par ‘mazo panku’ Toma māte jau bija uzcepusi pankūkas.
Toms žigli saģērbies devās brokastot. Melnas bikses.., melnais krekls… spaiku josta un kedas. Un protams, miroņgalvu jaka ar kapuci.. Māte Šķibi paskatījās uz Tomu. Viņa šajos 17 gados vēl nebija pieradusi pie zēna stila.
– Labrīt ,Tom !
- Sveika mammu. - Abi sasveicinājās.
Toms apēda paris pankūkas un devas gaidīt skolas autobusu.
- Ļoti atvainojos apr gramatikas kļūdām. Neviens jau nav perfekts. Sakums nedaudz garlaicīgs... Vēlāk būs interesantāk. :)
Paldies par izlasīšanu.
Gaidu vēl! + 
