http://spoki.tvnet.lv/literatura/Gerda-7/668363
-Es mazliet apdomāšos, uzreiz nevaru pateikt, - viņš klusi noteica.
-Protams, - atbildēju. Man viņa pat palika mazliet žēl, jo viņš bija patiešām neapskaužamā situācijā. Ja viņš izstāstīts brāļa noslēpumu, Emīls noteikti apvainosies un paliks dusmīgs. Ja viņš izstāstīs savu noslēpumu, tad viņš var zaudēt savu vērtību Nikolas acīs. Un viņš zaudēs vērtību arī tad, ja nepastāstīs savu noslēpumu, jo būs kā gļēvulis un liks domāt, ka kaut ko slēpj. Jā, es šobrīd negribētu būt Gata vietā.
-Labi, es jums stāstīšu mūsu kopīgo noslēpumu, - viņš iesāka. Biju pat pārsteigta, cik atjautīgi viņš ir ticis galā ar šo situāciju. Abas ar Nikolu sarosījāmies, jo bijām tiešām ieintriģētas.
-Katram no mums ir savi lielāki un mazāki noslēpumi, tāpēc nezinu, vai šis būs pats lielākais, taču šis notikums vienmēr ir ticis turēts slepenībā. Par manu atgadījumu nezin pat vecāki, - viņš turpināja. –Mēs abi esam bijuši apcietināti, – viņš klusi noteica.
-Par ko? – Nikola uzreiz jautāja. Viņa izskatījās šokēta.
-Mani apcietināja uz 24 stundām par atrašanos uz ielas pēc vienpadsmitiem, alkohola reibumā , – viņš atbildēja. – Pēc tam man bija jāmaksā naudas sods, taču mūsu vecāki bija ceļojumā, tāpēc kopā ar Emīlu visu nokārtojām. Vecāki par to joprojām neko nezin, ceru, ka arī neuzzinās.
-Un tu, Emīl? Par ko apcietināja tevi? – uzreiz uzdevu jautājumu Emīlam.
-Jūs uzreiz noteikti vispār ar mani nekur negribēsiet braukt, bet mani nodēvēja par zagli un es biju apcietināts uz divām nedēļām, līdz mani attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ. Taču es tiešām neko nezagu! – viņš izskatījās nelaimīgs, ka kādam bija jāstāsta šis atgadījums.
-Par ko tevi apsūdzēja? – šoreiz jautāja Nikola.
-Kā jau teicu, par laupīšanu, es it kā esot apzadzis kādu dzīvokli mūsu rajonā, - viņš klusi noteica.
-Bet es ļoti labi zinu, ka Emīls nav vainīgs, meitenes, - iejaucās Gatis. – Mēs abi tovakar bijām ballītē un viņš nevarēja fiziski apzagt dzīvokli, ja bijām kopā pavisam citā pilsētas pusē.
-Nu jūs puiši dodat, - atteicu. – Bet man prieks, ka mēs arī to zinām, - viegli pasmaidīju. Es biju pilnīgi pārliecināta, ka Emīls nav vainīgs. Jasmīna noteikti zināja par šo atgadījumu, bet nezināja patiesību. Viss ir noskaidrots.
-Tev nākamreiz vajadzētu būt uzmanīgākam, - Nikola koķeti teica Gatim un noskūpstīja viņu. – Savādāk es varu palikt nikna, - viņa iesmējās un Gatis viņu paņēma klēpī un samīļoja.
Sapratuši, ka vajag viņus atstāt divus vien, ar Emīlu devāmies uz blakus esošo jūru.
-Es ceru, ka tu nedomā, ka esmu vainīgs, - Emīls joprojām centās man attaisnoties.
-Beidz, es to zinu. Tev nav man jāattaisnojas, - pasmaidīju.
-Man prieks, ka tu par mani nedomā tik slikti, kā visa mana pilsēta. Tāpēc arī mūsu ģimene pārvācās, - viņš man īsi paskaidroja.
-Bet kāpēc man Jasmīna šodien uzrakstīja īsziņu, ka tu neesot uzticams tips? – paskatījos viņam acīs. Man bija interesanti uzzināt viņa atbildi.
-Es jau to biju gaidījis. Viņas vecākais brālis arī dzīvoja tur pat, kur mēs kādreiz, un viņš bija labi informēts par šo lietu, līdz ar to arī Jasmīna. Es viņu pazīstu tieši caur viņas brāli. Tomēr viņi abi jau nezina, kā bija īstenībā, - viņš man paskaidroja. Beidzot es visu sapratu – kā Jasmīna pazīst Emīlu, kāpēc viņai ir tāds viedoklis un kāpēc Emīls un Gatis pārvācās uz mūsu pilsētu.
-Varbūt dosimies atpakaļ? Savādāk abi divi jau būs tikuši par tālu, un mūs nāksies vēl ilgi gaidīt, līdz varēsim doties mājup, - es iesmējos un abi izlēmām, ka tiešām būtu laiks doties uz namiņu, savākt Nikolu un Gati un doties mājup.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Gerda-9/668590
