http://spoki.tvnet.lv/literatura/Gerda-4/668024
Ieskrēju mājās un viesistabā jau sēdēja mamma, tētis un Šarlote. Mamma pirmā panāca man pretī un es uzreiz viņu samīļoju. Pēc tam izdarīju to pašu ar tēti un māsu. Visi izskatījās tik neviltoti priecīgi, it īpaši mani vecāki. Likās, ka starp viņiem uzplaukusi vēl stiprāka mīlestība.
-Nu, stāstiet! Kad tad jaunajam ģimenes loceklim jānāk pasaulē? – smaidīgi pajautāju.
-Nu pēc ārsta aprēķiniem viņam būtu jānāk pasaulē janvāra vidū vai janvāra beigās, jo mamma jau ir aptuveni trešajā mēnesī, - tētis lepni atteica.
-Lūk, bildīte, - mamma pasniedza man un māsai mazu ultrasonogrāfijas bildīti. Tajā bija redzams maziņš, maziņš ķermenītis mammas vēderā, tas izskatījās tik trausls! Ar māsu saskatījāmies un priecīgi pasmaidījām.
-Ziniet, sākumā man tas likās super dīvaini, taču tagad... Man liels prieks! – Šarlote paziņoja.
-Un tu, Gerda, tu esi priecīga? – mamma jautāja.
- Sākumā gandrīz ķēru trieku, - visi iesmējāmies , - taču tagad arī es esmu no sirds priecīga, - pasmaidīju un redzēju, ka vecāki arī priecājās.
Tā kā šodien biju piedzīvojusi pārāk daudz, atvadījos no pārējiem un devos uz savu istabu atpūsties. Nepaspēju pat apgulties, kad jau pienāca īsziņa. Negribīgi sameklēju telefonu un izlasīju to.
„Nu, topošā lielā māsa, kā jūties? :) ” – rakstītājs bija neviens cits kā Renārs. Nikola tā nevarēja būt, jo viņa to vēl nezin.
„Ļoti nogurusi, taču priecīga :) Kā pats? ” – ātri atbildēju uz īsziņu.
„Labi :) Rakstu tev tāpēc, ka mana māšele visu laiku mani izprašņā, kāpēc tu biji tik samulsusi pēc tā zvana un tik ātri aizskrēji mājās. Viņa domā, ka starp mums kaut kas bija :D ”
„Haha, tā taču ir Nikola :D Labi, laikam viņai arī laiks uzzināt jaunumus. Dodos pie jums :) ”
„Labi, viņa jau deg nepacietībā :)” – Renārs atbildēja. Nemaz nebrīnos, ka Nikola jau aiz neziņas jūk prātā. Tā kā biju jau gatava, uzreiz devos pie viņiem.
-Gerda, kur tu dodies? – mamma izskatījās pārsteigta. Viņi visi trīs vēl sēdēja viesistabā un pārrunāja jaunumus. Es, kā vienmēr, izskatījos apmulsusi par jautājumu, lai gan man nebija ko slēpt.
-Mammu, kur gan vēl, ja ne pie Nikolas, - Šarlote pavisam pārliecināti to pateica un kārtējo reizi izglāba mani. – Vai ne, māšel?
-Nu, bet, protams, ka pie Nikolas! – pasmaidīju. –Mājās šovakar noteikti nebūšu, meiteņu vakars, - ātri atteicu un gāju pie savas draudzenes.
-Atā, - visi korīti atbildēja.
Mūsu rajons bija tik drošs, ka pat vakaros nebaidījos iet pa ielu. Lai gan bija jau jūnija beigas, naktis vēl bija dzestras, tāpēc somā atradu savu jaciņu. Pēc neilga brīža jau biju pie vajadzīgās mājas.
Nepaspēju pat piezvanīt pie durvīm, kad Nikola jau atvēra durvis, ievilka mani savā mājā un aizgrūda uz savu istabu.
-Tā, mīļā, stāsti, kas te notiek? – viņa mani uzreiz nostādīja fakta priekšā. – Kas tev ir ar manu mīļo brālīti? – viņa iesmējās, bet prasīja to pavisam nopietni.
-Tu taču esi viena blondīne,- sāku skaļi smieties. – Es un Renārs? Haha, labs joks! Iemesls ir pavisam cits , - pasmaidīju.
-Labi, tas ir skaidrs. Bet kāds tad ir iemesls? – Nikola bija patiešām ieintriģēta.
-Mūsu ģimenē būs pieaugums, - klusi noteicu.
-Kucēns? – viņa skaļi iesmējās.
-Muļķe, - pasmaidīju. – Māsiņa vai brālītis.
-Opā. Super! - viņa samīļoja mani un mēs abas bijām tiešām priecīgas par šiem jaunumiem.
-Labi, labi, ar mani viss noskaidrots. Bet kas ar tevi un Gati? – pasmaidīju.
-Kas, kas... It kā tu pati visu nezinātu! - viņa sapņaini pasmaidīja. – Esmu kā septītajās debesīs, jūtos mīlēta... Gerda, viņš ir super! – viņa iesmējās.
-Man liels prieks par tevi , - no visas sirds teicu. Man tiešām bija prieks par Nikolu, lai gan pašai arī gribētos reiz piedzīvot kaut ko tādu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Gerda-6/668264
