Genādija foršie sapņi.12

Tātad, pasaulē ir tāds personāžs kā Genādijs un viņam ir ļoti kreatīvi sapņi, kādi nav normāliem cilvēkiem. Šajā rakstā nebūs nekādi ģenerētie sapņi, bet gan pilnīgi reāli nosapņoti sapņi.

Atstāstījuma formā.






Es sapnī redzēju, ka es staigāju pa Vecrīgu. Vienā brīdī es satiku tevi, Tu mani ieraugot nometi telefonu zemē, viņš saplīsa un no viņa izbira visas tavas bildes. Es mēģināju tev palīdzēt viņas savākt, bet tu man iedevi šņabja pudeli un teici, lai es mostos augšā. Tad es arī attapos savā gultā, bet tu arī tur biji un uzbāzies man ar savām spalvainajām kājām. Tad es atkal pamodos. Piecēlos no gultas un kaut ko ieraudzīju sekcijā, tur stāvēja tā tava šņabja pudele. Es sapratu, ka es vēl sapņoju un mēģināju pamosties, bet man nesanāca. Es gāju uz virtuvi, bet mani kaut kas ievilka skapī, tad es atkal pamodos gultā. Es piegāju pie loga un visas mājas ārā lidoja pa gaisu, bet tas likās normāli, galvenais, ka tu te neesi. Es izgāju ārā un mūsu pagalmā bija kaut kāds kanalizācijas dīķis, kur visi peldējās. Es aizgāju uz parku, kas tagad jau bija džungļi un domāju par saviem dīvainajiem sapņiem. Tad visa zeme sāka kustēties un izrādījās, ka parks patiesībā ir tava kāja. Tu piecēlies kājās un es nokritu. Es mēģināju pamosties, bet nesanāca. Tad parādījās Edgars kopā ar Lieni un tevi aizveda. Izrādījās, ka mēs visi dzīvojām uz tevis un kad tu aizgāji, es paliku stāvot uz maza zemes gabaliņa un man apkārt bija viens vienīgs ūdens, kuram cauri spīdēja zvaigznes.








Es biju laukos. Es pakoju visiem dāvanas uz Ziemassvētkiem, tad es sapratu, ka nekā nav priekš tevis. Es izdomāju, ka es aiziešu pie kaimiņa un tev izkalšu jaunu pīrsingu. Es izgāju ārā uz kūti, kur vidū stāvēja liels vērsis un viņam degunā bija liels gredzens. Es piegāju pie viņa, biju saniknots, bet man bija vienalga, es piegāju klāt, izrāvu viņam gredzenu, viņš sāka nenormāli trakot, bet atkal man bija vienalga un es izgāju ārā. Pa to laiku jau bija iestājusies vasara, bet viss pagalms bija viens liels, aizsalis dīķis. Vienā viņa galā mans draugs mēģināja izveidot āliņģi, kurā varētu izpeldēties. Es nodomāju, ka atnākšu viņam palīgā, kad būšu izkalis pīrsingu. Es uzmanīgi mēģināju pāriet pāri ledum, bet man tas, protams, neizdevās un es ielūzu. Iekritu telpā, kas līdzinājās melnajam caurumam, es kādu laiku lidinājos, domāju par kaut ko, tad es atcerējos, ka man vēl vajag uztaisīt pīrsingu, es sāku rakņāties pa kabatām, meklējot vērša gredzenu, bet nevarēju nekur atrast, es kļuvu ļoti bēdīgs un turpināju lidināties.