Cienījamie spokainie, rakstu rakstu rakstu, dzeju. Tākā pats esmu pārāk slinks, lai meklētu grāmatās kādu saistošu dzejoli, tad uzskatu, labāk rādīt to pašam, no tā,kas manās smadzeņu daivās skraidelē.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------
Sīka biogrāfija pirms ķeros pie dzejoļiem -
Romantiķis, kurš mīl zemi uz kuras dzīvo. Ar cieņu "Ingars Svastiks" /M.K./
----------------------------------------------------------------------------------------------------------
"Darbs rada rakstītāju"
Vesels vezumus vēstuļu galvā,
Bet pastnieks sen jau kā prom,
Miljoniem nepateiktu vārdu,
Tūkstošiem, kuri vēl top.
Netiks tinte pildīta spalvā,
Lai atkal tā papīrā savu ceļu zagtu.
Vesels vezumus vēstuļu galvā,
Bet pastnieks sen jau kā prom,
Lai, kārtējā, meliem pildītā vēstule,
Ceļu, uz nekurieni, rod.
/I.Svastiks/
(autora komentārs. Dzejoļa nosaukums ir tieši tāds un ne savādāks, jo tapis darba laikā)
----------------------------------------------------------------------------------------------------------
"Nedaudz bez sniega, nedaudz caur smeldzīgo patriotismu.
P.s. Ar laiku nāks vulkāns un pelnos zemi klās"
Caur pelēko mākoņu malām
Karsts dirižablis spīd,
Šļakatu šļakatām,
Samaltais sniegs,
Ļaudīm zem pazolēm šķīst.
Ēkas kā māneklis, mūris..
Tām nenozīmīgs skābeklis.
Elpo līdz pēdējam,
Atņemot dzīvību lāsēm,
Kurām iespēja dota,
Par ko apburošu kļūt.
Pildot egles lāstekām saltām,
Kaut lemts tām par sniegpārslām kļūt.
Šļakatu šļakatām,
Rit asaras pār "Mildas" vaigiem,
Trīs zvaigznes drīz smagākas,
Par vējiem bargiem.
Šļakatu šļakatām,
Nenozīmīgos strīdos cilvēce klīst,
Caur pasauli, kura pasakām tic.
Šļakatu šļakatām
Asinis baltos dvieļos līst,
Pa vidu visam, cilvēkbērns,
Caur kura, skrandaino, elpu pasaule plīst.
Mūsu karogs sarkanbaltsarkanais,
Mūsu goda, mūsu spēka alkstošais.
Šļakatu šļakatām
Sniegs, zemeņu marmelādes, laukos birst
Sarkanbaltsarkanajiem - jāturās!
"Par to, kas svarīgs - Jācīnās!"
(autora komentārs. Dzejoļa nosaukums ir nenormāli garš un sarežģītāks pat par par pašu dzeju. Tas tādēļ, ka pēc dzejoļa man radās mirkļa nojauta, kas līdzīgs "Dejavu", tādēļ pēc "post-scriptum", no latīņu valodas tulkojot nozīmē "Pēc rakstītā" , angliski "after the written", tapa ši garā frāze, par kuras sīkāku nozīmi gan nestāstīšu, savādāk sabīsies tauta, un teiks, ka esmu "raganis" p.s. zinu v.dz. ragana ir burvis...)
----------------------------------------------------------------------------------------------------------
"Millenium anniversary", "Vispirmais pedējais", "Pagātnes pabiras"
Vēl vakar ziedēja sārtais zieds krūtīs,
Lai nesabruktu mūsu pils, kuru cēlām.
Es ļāvu tam plaukt,
Slāpes remdēdams ar asarām vēlām,
Ar labām domām lolojot,
Sildot ar jūtām kvēlām.
Vēl vakar vēlējos slēpties,
Jo zināju, bargs vējš pūtīs,
Un ziemas auksto dvašu ziedam,
Tieši, uz saknēm kūdīs.
Tas ieskauj to pilnībā....
Līdz zieds tiek zem ledus pērlēm guldīts.
Vēl vakar zināju,
Zieds par kuru runāju,
Tas elpoja...
No manis Tev, tas tika sūtīts.
Viss līdz pēdējai ziedlapiņai,
Uz tavām skropstām, lūpām...
Vēl vakar zināju,
Zieds ar rētām rūdīts
Spēs atrast ceļu pie Tevis.
Ka viss, kas atlicis ir sārtais zieds manās krūtīs.
Neticēju, teiktdams :"Reiz tas lūzīs!..."
Bet šodien, zieds sastindzis guļ manās krūtīs.
Lai plauktu un zeltu vēl košāks,
Vēl spēcīgāks.
Bet to... Citas ledainās rokas,
Ziemas, saltajā, krēslā jutīs.
Kaut atmiņas paliks par mums,
Jo tas ir vienīgais, kas ir mums kopīgs.
Tas ir vienīgais, kas ziedam zem ledus pērlēm elpot ļaus,
Jo tas ir vienīgais, kas būs mūžīgs,
Mans sārtais zieds Tavās krūtīs.
/I.Svastiks/
(autora komentārs. Ar šo ir vēl sarežģītāk, jo ir tapis vairāku mēnešu garumā, bet pati domu sakne ir briedusi vairāk nekā 2 gadus. Tur apakša ir garš romāna vērts stāsts, kā rezultāta arī tapa visa mana iedvesma, rakstīt rakstīt rasktīt , dzeju. Bet par to citreiz)
Turaties spocīgi spocīgie!
----------------------------------------------------------------------------------------------------------
"Grūti izskaidrot"
Ērģeļu skaņās eņģeļi dejo,
Skrien vaimanu un gaudu pūlis
Vien rēgi pa naktīm vel apkārt klejo,
Un nebeidzamais saules staru kūlis.
Vien apkārt ļaudis mēļo:
-"Kāds nav dabūjis ko lūdzis..!"
Vien elpo un sēro:...
-"Kur palicis straujais pulkstenis krūtīs?"
"Acis met", apkārtējos mielo...
-"VISS NĀK UZ ĀRU, KAS VIŅĀ RŪDZIS!!"
Viss ko reiz pazinis-Viņam, šķiet, melo!
...Visi skrien un bēg, jo zin.., drīz atkal kas lūzīs!!!
Vien sapņi pa naktīm vel apkārt klejo,
Un nebeidzamais saules staru kūlis...
-"Bet saule naktīs nespīdot..!!!"
-"Tāpat kā nāves smaka elpā nenoplok?"
-"Bet saules staru kūlis!?..."
-"Tas nenozūd, tas jau atkal, kur citur, no jauna top!"
----------------------------------------
Bezpalīdzīgi gremojot citu cilvēku bēdas,
...Krietns cilvēks, neatstāj otrā,
asarām pildītas pēdas...
Tas neatgriežas...
Visas iespējamās brūces tagadnē aizslauka,
Un Tikai tad dodas tālāk,
Lai Nekad neatgrieztos, nedaudz vēlāk...
Lai jums spocīgie mīlestība zeļ un plaukst,
:)
