Sen, tik sen,
Meklēju savā azotē,
Atmiņu no bērnības,
Ņemu kā senu bildi,
Kas atdzīvojas,
Un acis rāda kā filmu,
Es skatos logā,
Viss pelēks,
Miglaini kluss,
Lietus, kā mazs muzikants,
Grabinās logā,
Atlido zīlīte,
Maza un ar saules krāsas vēderiņu,
Tā neredz mani,
Jo dienas aizkars šķir mūs,
Tā klauvē stikla logā,
Un es vēl joprojām ticu,
Tam ticējumam,
Ka, ja putniņš klauvē logā,
Tad nāks jauna, laba ziņa,
Tā es vēl tur stāvu,
Un gaidu,
Kad nāks.
