Fotogrāfijā(7)1

Lekcijas bija beigušās.Beidzot varu doties mājās.Izejot no skolas sastapos ar brūno acu pāri.Atkal viņš.Man bija lieliska diena,līdz ieraudzīju viņu.
-Kaut ko vēlējies?- nikni jautāju.Puisis kurš bija atspiedies pret mašīnu,pareizi,viņa mašīnu,palūkojās uz mani ar neizpratni.-Āa.Pareizi.Mašīna.Ķer.-pasviedu miesassargam aclēgas.Daniels veikli noķēra manis mestās aclēgas.Viņš bija nikns.Pat ļoti,bet mani tas uzjautrināja.Atmaksa vienmēr ir salda.Haha.-Mums jārunā!-Daniels dusmīgi piebilda.-Mums nav par ko runāt!-atteicu un pagriezusies devos uz mājām.-Tu ej nepareizi.Tavas mājās atrodas uz otru pusi.-Daniels smīkņādams teica.-Tavai zināšanai es neeju uz mājām bet uz... Uz..-kur lai es varētu iet,ja viena pati nekad nekur neeju?Uzmetu skatienu apkārtnei."Hesburger" tieši tā..-Es eju uz "Hesburger"-ar pilnu nopietnību teicu.Puisis skaļi smējās.-Nu labi,ejam.-Daniels sacīja.-Es teicu ka es eju,nevis mēs!-dusmīgi palūkojos uz viņu.-Meitenīt,esmu tavs miesassargs.Tāpēc mēs iesim kopā.Punkts.Tev vajadzētu iegaumēt to!-nu ko vēl nē.Stulbenis.
Ieejot restorānā,nē šīs laikam nav restorāns,apsēdos uz sarkanajiem ādas dīvāniņiem un gaidiju oficiantu.-Ko tu dari?-miesassargs jautāja.-Gaidu kad mani kāds apkalpos.-neuzmetot skatienu teicu.Skaļi smiekli.Diezgan seksīgi smiekli,ja tie nepiedērētu tam stulbenim.-Šeit tevi neviens neapkalpos.Šīs nav pieczvaigžņu restorānās,taka cel dupsīti augšā un ejam pasūtīt ko ēdamu.Esmu ļoti izsalcis.-miesassargs smejoties teica.Kauns.. Liels kauns.Neesmu nekad bijusi šeit.Nekad nekad.-Skaidrs.-
Pieejot pie letes,nē bet kases,laikam,ieskatījos elektriskajos plakātos,ja tā tos sauc.Kādu laiciņu domāju,līdz izdomāju.-Man lūdzu bērnu komplektu un kolu,ar ledu.Lūdzu.-smaidot sacīju kases darbiniekam.Tiešām darbiniekam,un simpātiskam.Nosarku..
-Tūlīt,mērce?-pusis pie kases jautāja.Lai kas tas būtu.. Teicu nē.Samaksāju un nostājos blakus Danielam kurš veica savu pasūtījumu.Ik pa laikam pusis pie kases smaidīja man.Tas nozīmē flirtēt. Tieši tā.Pasmaidiju pretī.Daniela stingrais acu skatiens ieurbās puisī,itkā lai viņš nemaz nedomā iesākušo.Nedaudz biju pateicīga miesassargam.Nedaudz.Protams,ka neteikšu viņam to,lai nepaliek iedomīgs.Haha.
Apsēdušies pie galdiņa,vēroju puiša turpmāko rīcību.Viņš saprata kas par lietu.-Tas jādara šādi!-viņš paņēma manu ietīstīto burgeru un atlocija,ielikdams manās rokās burgeru,teica.-Un tagat kod.-atsācis savu porcijas ēšanu viņš teica.Kod?Nu labi.Prātīgi iekodos burgerā. Mmm. Patīkama garšu kombinācija.Apēdusi visu kas bija skaļi nopūtos un atgūlos dīvāniņā.Gardi un sātīgi
.-Mums laiks doties,drīz sāksies tavs treniņš.-miesassargs uzlūkoja mani.Treniņš?-Bet šorīt jau bija..-man jau tā sāp visas ķermeņa daļas,kur nu vēl to atkārtot.-Divas reizes dienā. Katru dienu.Sešos no rīta un sešos vakarā.Ejam-miesassargs parāva mani aiz rokas un veda laukā.Lieliski.. Jau tā knapi kustos.
Nonācām līdz mašīnai pamanīju rožu pušķi ar lapiņu klāt.Adresēts Adrianai.. Man? Tiešām? Paņēmu rozes un atvēru lapiņu.."Visskaistākajai meitenei pasaulē!" vēstīja lapiņa.-Kas tad tas?-miesassargs jautāja.-Daudz zināsi,vecs paliksi.-noteicu un iekāpu mašīnā.Rožu pušķi iecēlu klēpī.Kurš varēja man dāvināt rozes?Kurš?Vai puisis pie kases?Nē,viņš tas tiešām nav.Kurš? Nevarēdama saprast kurš dāvāja man rozes pieliku tas pie deguna un pasmaržoju.Fuj.Man nepatīk rozes. Piespiedu podziņu un atvēru logu.-Uz redzēšanos!-izmetu pušķi laukā no mašīnas.Atviegloti pasmaidīju.-Malacis meitene!-Daniels sacīja.Ne jau miesassargs bija tas kurš dāvināja puķes? Nē,viņš mani ienīst.Bet kurš tad?