Eju es pa nakti droši,
Manas acis raugās moži.
Manā priekšā melna tumsa-
Skaista, drūma, bezgala klusa.
Tik vien dzirdu savu elpu,
Skatu visu tikai melnu.
Mistisks klusums man visapkārt-
Bezgaismas telpa, tas vien apkārt.
Dzirdu kādu skaņu klusi,
Tuvojamies uz manu pusi.
Sastingstu un klausos bailēs,
Tieku sagrābts aukstās spailēs.
Dzirdu savu baiļu balsi,
Skanam dzidri, bet ļoti palsi-
Manā galvā tā vien skan,
Satraukties nav jēgas man.
Tumsā esmu un tumsā būšu,
Redzu tajā savu mūžu.
Neviens man gaismu nenesīs,
Par to Tiem būšu pateicīgs.
Tumsa, mana tumsa vien,
Gaida Mani vēl arvien.
Tumsā esmu un tumsā būšu,
Redzu tajā savu mūžu.
Vēl aizvien, vēl arvien.....
