Ir vēls vakars...
Nogurums tevi pārņēmis un tu jau esi smaržīgos palagos. Tava galva iegrimst, spilvenā - tas kā gubu mākonis tevi apņem. Un no pavērtā loga dzestrā gaisa plūsma, maigi skar tavu ādu... Tu vēl kavējies pārdomās un atmiņās par skaistiem dienas notikumiem...
Tu izdzirdi troksni un tava sirds jūt maigu satraukumu. Te atveras durvis un ienāku es. Ar sārtu rozi vāzē. Es virzos pārliecinoši pie tavas gultas noliekot rozi blakus tai. Un telpu pārņem tiko grieztā zieda smarža... es pārliecos pār tevi, un sniedzu skūpstu tev uz vaiga... ar labu nakti čukstot tev uz auss...
Es dodos prom no tavas telpas, bet tu saķer mani aiz rokas un pavelc atpakaļ...
Mans acu skats, tavās... es izkustu. Mūsu rokas skar cits cita vaigus... pirksti ieslīd tavos matos... un manas lūpas skar tavas... Tu dod man vietu blakus sev...
es piekļaujos tavam ķermenim, pieraujot tuvu sev tevi klāt. Tu esi spēcīgā tvērienā, bez iespējas izrauties no maniem skūpstiem... Manas rokas, bauda tavu ķermeni un skūpsti zog tavu elpu.
Tu jūti kā es viss trīcu... no tā cik ļoti.... Manas rokas ir gatavas saplosīt tavu apģērbu, tu to jūti... Un tai pat laikā redzi, kā mans prāts nesteidzīgi spēlejas ar tevi.... Lēni ķircina tevi... bauda... uzbudina vairāk... grib tevi...
