Te nu arī ir astotā...
-Evelīn , es atnācu visu paskaidrot.-
-Spļauj ārā...-
-Ejam labāk apsēsties..-
Es viņu paņēmu aiz rokas un vedu uz savu istabu , viņš apsēdās uz mana krēsla , bet es uz gultas un skatījāmies viena otra acis.
-Nu?Es gaidu.-
-Tu esi tik skaista.-
-Idiot , saki ko gribēji.-
-Labi aizmirstam , atceries to dienu kad es tevi noskūpstīju?-
-Kā es nevaru tādu dienu aizmirst , viss šausmīgākā mana diena dzīve.-
-Labi jau labi , nekas traks nenotika , pēctam kad Žana visu redzēja un dzirdēja , viņa aizskrēja , tu protams pati redzēji kā es skrēju viņai pakaļ , ja?-
-Nu bet , neuzdod man jautājumus , jā es redzēju , stāsti tālāk bez saviem jautājumiem.-
-Labi un tā es viņu noķēru uz ielas , mierināju kā varēju un beidzot viņa nomierinājās , es viņai vēl sameloju..-
-Ko tieši tu viņai sameloji?-
-Es sameloju itkā es speciāli tevi noskūpstīju un tos vārdus pateicu , jo gribēju paskatīties kāda viņai būs reakcija un ko viņa darīs.-
-Un kā ar to cūku kūti?-
-Kādu cūku kūti?-
-Nu bet kur tu mani sasēji , idiot!-
-Aaa , tā māja.. Nu mēs ar Žanu speciāli tā izdomājām , mēs gribējām tevi izjokot un tu uz tā uzķēries , Ha ha ha.-
Viņš sāka rēkt , bet es ta biju dusmīga un gribēju tā viņam iesist pļauku un izdzīt viņu no mājām , protams biju arī nikna uz Žanu. Es tikai sēdēju un niknā skatienā skatijos uz viņu , kad viņš paskatījās uz manīm , tā uzreiz apklusa un nopietni uz manim skatījās.
-Piedod lūdzu mūs , mēs vairs tā nedarīsim.-
-Es tajā dienā ļoti stresoju un baidījos , dabūju sirdstrieku un tas bija tikai joks? ko?-
-Piedod , bet sanāk ka jā , lūdzu piedod mūs.-
-Labi es jūss piedodu un jā , jums atkal viss pa nopietno?-
-Jā , mēs pat nesķīrāmies.-
-Nu tad prieks par jums.-
Mes klusējām kādas 2 minūtes un skatījāmies visur tikai ne viens uz otra , bet dažas reizes mūsu skatieni sastapās , man apnika un tapec pajautāju ko gribēju jau sen.
-Tu man šo kaklarotu uzdāvināji?-
Izvilku no kakla un iedevu viņam rokās.
Viņš sāka smaidīt.
-Protams ka es , kurš gan vēl? Ā jā , Žana arī tev šo uzdāvināja , nu , mēs abi.-
-Bet..Kā jūs uzzinājāt ka es šo ļoti gribēju?-
-Es Žanai arī meklēju kaklarotu un stāvēju tev blakām , tu laikam jau mani nepamanīji un es redzēju kā tu skatījies uz viņu un kad pamanīji cenu uzreiz aizgāji , tāpēc mēs ar Žanu tev uzdāvinājām šo.-
-Par kādu godu vispār?-
-Nu , lai tu mūss piedotu..-
-Labi , paldies , bet nevajadzēja jau tik dārgu..-
-Lūdzu , beidz.-
Es viņu apskāvu un uzreiz atrāvos , jo sāka zvanīt telefons, ā jā , es aizmirsu parzvanīt Reinim , ak es...
-Piedod , es pati tev tikko gribēju zvanīt.-
-Nekas jau..Tu mājās viena?-
-Itkā jā...-
Skatījos uz Edisa kurš skatījās uz manīm un smaidīja.
-Labi tad es naku pie tevim , jau esmu pie tavām durvīm , vari iet gaidīt mani laukā.-
-Labi...-
Pametu klausuli un sāku domāt kā lai Edis tiek āra no manām mājām , ja nevar pa durvīm , jo Reinis jau var ieraudzīt...
Zvans pie durvīm , VELNS TIK ĀTRI?
-EDI LIEN ZEM GULTAS.-
-Ko?-
-LIEN.-
Kliedzu un stūmu viņu zem gultas , viņš apstulba un neko neteica. Lieliski , man zem gultas ir Edis , kurš slēpjas no Reiņa , kāpēc es Reinim sameloju ka esmu viena mājās..
Aizgāju atvērt durvis un tur jau stāvēja Reinis ar lielo pušķi rozēm.
-Sveika.-
-Sveiks , tas man?-
Kā lose jautāju jautājumu , protams ka man , kam vēl?Ja viena te dzivoju un jā , rozes bija tādas slapjas un pats viņš arī bij tāds slapjš un mīlīgs izskatījās , kā man gribējās viņu samīļot.
-Viss skaistākās rozes , viss skaistākajai meitenei.-
Jutu ka atkal nosarku , viņš man pastiepa puķes , paņēmu puķes , pateices paldies un iedevu draugam buču uz vaiga.
-Nāc iekšā.-
Ienāca manā dzīvoklī , uzreiz iedevu dvieli lai noslaukās , ieliku arī puķes vāzē un aicināju uz virturvi padzert tēju , man ieradās tāds plāns , kamer viņš dzers es ātri Edisu aiz rokas paņemšu un skriesim uz durvju pusi.
Ātri ustaisīju tēju un sākām dzert.
-Pagaidi lūdzu , es aiziešu ātri aiziešu līdz savai istabai.-
-Labi.-
Ātri izgāju no virtuves un devos uz istabu.
-Edi?-
Edis izlīda no gultas , tas no malas izskatījās tik smieklīgi , bet nebija laika smieties.
-Ātri kamer viņš dzer , tu iziesi ārā no mājām.-
Paņēmu aiz rokas viņu un skrējām līdz durvīm , kamēr vēru durvis
-Tu kautkur ej?-
Dzirdēju kā Reinis nāk uz musu pusi , ātri atvēru durvis un izgrūdu Edisu.
-Es laikam dzirdēju ka kāds zvanīja pie durvīm.-
-Aaaa , labi..-
Mes aizgājām līdz virtuvei un izdzērām mūsu tēju.
Domāju kāpēc es Edisam liku līst zem gultas , mes ar Reini taču negājām uz istabu un vispār kam viņam iet..Ak es..
Bet tagad mēs aizgājām līdz manai istabai un skatījāmies uz portatīvā smieklīgas filmas , mums abiem bija tik labi un jautri , visu vakaru smējāmies. Tikai tikko atcerējos , gribēju paprasīt kāpēc Reinis atnāca pie manīm..Nevareju es jau uzreiz paprasīt..
-Reini , kapec tu atnāci pie manīm?-
-Vienkārši gribēju tevi redzēt un domāju ka tev ir garlaicīgi vienai.-
Mēs abi smaidījām un tuvojāmies tuvu pie viena otra , BĻĀVIENS! Kāds sāka zvanīt pie durvīm , kurš idiots varēja iztraucēt man tādu momentu.
-Es aiziešu durvis atvērt.-
Pametu Reini savā istabā un devos atvērt durvis.
