Sveiki es izlēmu uzrakstīt stātiņu...
Tas ir mans pirmais stāsts takā....lūdzu īpaši nekritizēt...
-Beidz kutināt mani-Ar smiekliem uzrūcu manam bērnības draugam Edim,Edim ir gaiši brūni mati un zilas acis , bet kas man viņā nepatika , tas bija ka viņš meitenes klātbūtne tēlo kruto.
-Tikai tavos sapņos- Edis ar smaidu atbildēja un es redzu,ka viņš grib mani noskūpstīt...
Bet es nevēlos , jo viņam ir meitene Žana, ar blondiem gariem matiem un zilām acīm.Viņi jau kopā ir 5 mēnešus, bet es redzu,ka Edim viņa jau apnika , bet viņš nevēlas viņu pamest , to jau es nesaprotu...
-Kas ir?-Edis ar dusmīgu skatienu un normālā tonī jautāja
-Nē,es to nevaru.
-Bet es tevi mīlu.
Kad vinš pateica tos vārdus skatoties man acīs,tajā laikā ienāca Žana un viņas acīs saskrēja asaras.
-Žana tas nav tas ko tu domā-Edis pagriezās pret Žanu un kautko gribēja teikt...
-Kā tu tā varēji? Es tevi mīlēju bet tu...-Žana nevarēja neko pateikt un aizskrēja prom , bet viņai sekoja Edis un tālāk sākās strīdi...Es jūtos tik vainīga...es nezinu vai Žana varēs piedot viņam.
Pasēdēju kādu pusstundu bet viņi vēl strīdējās,man apnika to klausīties,tāpēc paņēmu somu un aizgāju ārā pa citām durvīm.
Gāju pa ceļu un domāju,kā viņiem tur iet...Bet galīgi jau aizdomājos neskatijos kur eju un tad sajutu ka es sēžu uz asfalta.
-Akdievs nu protams , sievietes nemāk vadīt mašīnu,bet vēl nemāk iet normāli pa ielu - Puisis lamājās bet es uz viņa skatījos , viņam ir blondi mati un tik skaistas zilas acis...Es tādas nekad neesmu redzējusi.
-Piedod, es vienkārši aizdomājos..- To teikdama es skatījos viņa acīs.
-Nu labi kautvai tā,piedod ka lamājos,vienkārši tāda slikta diena...-
-Ah,man arī ir slikta diena.- Vēl sēdeju uz asfalta,tad beidzot piecēlos.
-Mani sauc Reinis,kā tevi?-
-Evelīna,prieks iepazisties , Reini.-
-Tu esi ļoti skaista,man patīk meitenes ar blondiem gariem matiem,pie tam kupliem un vel brūnas acis.-Reinis skatījās man acīs un es nosarku.
-Labi man jāiet..Ja gribi varu tev iedot manu telefona nummuru , nu ja protams vēlies.-
-Tādai meitenei neatteiktu paņemt telefona nummuru.-Reinis ar smaidu tikai stāvēja un gaidīja kad beidzot iedošu viņam manu telefona nummuru,bet jau beidzot iedevu un gāju mājās.
Atvēru durvis un biju šokēta,man sāka trīcet rokas,es nezināju ko darīt...
Ja patika rakstiet komentāros man turpināt vai nē....
