Evelīna #55

Mamma ienāca pie manis. Es ātri noslaucīju nopilējušo asaru.

- Kas tev ar to puisi ir? Kāpēc tu raudāji?
- Es neraudāju. Liec mani mierā.
- Es jau tevi liktu, bet mani moka ziņkāre.
- Es tev neko nestāstīšu! Ļauj man pabūt vienai. Man sāp galva. Es gribu pagulēt un atpūsties.

Es aizvēru acis un izlikos, ka gulēju. Gaidīju, kad beidzot mamma aizies. Viņa aizgāja. Es atvēru acis un domāju par notikušo. Man kļuva auksti, apsedzos ar segu un aizmigu.

Pamodos uz grīdas. Man ļoti sāpēja roka. Es skaļi kliedzu līdz atnāca dežurante. Viņa pasauca ārstu. Ārsts mani kaut kur aizveda.

- Tev ir lauzta roka. Es to apsaitēšu.
- Cik ilgi man būs jāpaliek slimnīcā?
- Skatīšos pēc apstākļiem. Manuprāt, drīz varēsi doties mājās.

Biju priecīga un reizē arī bēdīga. Man būs jāiet uz skolu. Man vairs nav tur draugu. Varbūt vienīgais būs Emīls, ja vien Alise... Man gribējās raudāt.

Mani izrakstīja. Ārsts teica, lai es sevi saudzēju. Roka man joprojām bija apsaitēta ar ģipsi. Noņemt ģipsi varēs tikai pēc 3 dienām. Ar ģipsi iet uz skolu ir stulbi.

Kad biju jau mājās, iegāju istabā. Tur bija liels plakāts ar uzrakstu "ESI SVEICINĀTA ATPAKAĻ, slimniece!" Sapratu, ka tas bija Sandis, jo neviens nerakstītu "slimniece". Margarita apstiprināja, ka Sandis to ir rakstījis, jo mamma viņam to bija piespiedusi darīt.

Gāju lejā ēst vakariņas. Mamma bija uzcepusi 2 picas. Vienu lielo, otru vidējo.

- Vidējā pica būs Evelīnai, jo slimnīcā viņa nav ēdusi neko normālu, vai arī vispār nav neko ēdusi.

Es pa 5 min biju apēdusi gardo picu. Ar pilnu vēderu gāju augšā. Paskatījos pa logu. Pie Emīla loga bija piestiprināta lapa, uz kuras bija rakstīts "Lūdzu, piedod man!♡♡♡". Es arī nolēmu piestiprināt lapu ar uzrakstu "Man jāpadomā 😞". Pa logu paskatījās Emīls. Es ātri atgāju no loga.

Piecēlos 7:00. Es nogāju lejā, noskalojos, nomazgāju seju, uztaisīju sev brokastīs siermaizes un uzkrāsojos. Bija 7:50. Mamma jau bija pamodusies. Viņa ātri sataisījās un aizveda mani uz skolu.

Ienākot klasē uz krēsliem bija tikai somas. Neviena nebija. Sakārtojos un sēdēju telefonā. Tad pēkšņi ienāca visa klase ar Emīlu priekšgalā.