Situācija no dzīves….
No Latvijas ir aizbraukuši daudz cilvēku, lai nopelnītu, lai varbūt meklētu laimi, vai ko citu.. bet stāsts nav par to.
Ilgāku laiku dzīvojot ārzemēs cilvēki satiekas, iemīlas un veido ģimenes. Tad nu jaunie ģimenes locekļi brauc ciemos pie mums. Grib paskatīties, kāda tā Latvija ir un kādi cilvēki šeit dzīvo.
Dzirdēju šādu atgriezenisko saiti..
Latvijā esot ļoti nelaipni un nesmaidīgi cilvēki.
Zinot, ka mēs tomēr esam mazliet ziemeļnieki, sākumā domai pat piekritu… Nu varbūt jau esam tādi mazliet savrupi…. Nākamo reizi atkal brauciens uz Latviju un negatīvās situācijas turpinās….restorānā netiek pasniegts tā kā vajadzētu. Īrētā mašīna ne tik laba. Dusmīgi cilvēki.. atkal un atkal….
Arī es aizdomājos tā dziļāk un sāku vērot, kas notiek ar mani pašu…. ir jau dienas ,kad gribas kā gliemezim ielīst savā mājiņā un tur tā vientulībā pasēdēt… un dažreiz tomēr kāds iztraucē…….. tajās reizēs ir sajūta, ka iekšējā saulīte tā mazliet aiz mākoņa noslēpusies. Nu nekur jau viņa nevar pazust,…. tikai jādara lai tie mākoņi tik bieži tai saulītei priekšā neiet.
Un izrādās, ka tas ir tikai mūsu pašu rokās un ar citiem – tautību, valsti vai ko citu pat nav nekāda sakara. Ja latvietis visu laiku nesmaida, tas nenozīmē ka ir nikns uz visu pasauli.
Tad nu tomēr teiciens – Kā sauc tā atsaucas- ir vietā.
Piestrādāju pie savas iekšējās saulītes un gandrīz katru dienu notiek brīnumi… ieeju veikalā, kāds jau smaida pretim un priecājas atkal redzēt jo ir taču iespēja novēlēt jauku dienu… jo ja nu kādam šajā dienā ir pietrūcis mīlestības, ja man ir .. varu padalīties…. Citā vietā atkal tas pats… piedāvā vietu transportā…..situācijas ir ik uz soļa…
Var jau nesmaidīt, bet enerģiju neviens vēl nav „atcēlis „.. to sajūt jau pa gabalu….
Un ja arī man kādu dienu nepietiek mīlestības, tad noteikti kāds ar to padalās….
Runājot ar šī cilvēka latvisko pusīti, nosecinājām, ka laikam jau tas tā ir….viss atkarīgs kā pats cilvēks attiecas pret citiem un situācijām …un ko gaida, kad dodas uz Latviju. Jo ko gaida ,to arī sagaida….
Un nevis laikam, bet tā ir. Un to var viegli pārbaudīt. Tikai pie savas pozitīvās iekšējās sajūtas būs ilgāku laiciņu jāpiestrādā, lai tā ir tāda īsta un patiesa, lai pasaule notic… tad jau var doties jebkur, jo iekšējā saulīte atkausēs pat leduslāci …
