Es sevi uzskatu par mūsdienīgu jaunu vīrieti, kurš iet laikam līdzi un kam patīk modernās pasaules piedāvātie risinājumi. Tomēr ir viena lieta, ko izrādās lielākā daļa manu vecuma cilvēku dara regulāri, bet es nekad vēl neesmu pamēģinājis – es ne reizi neesmu pircis drēbes internetā.
Šī ir viena niša, kurā mani aizspriedumi ir kā kaut kādam padomju laika opim. Šajā sakarā es atceros vienu pašmāju stand-up joku, kur kāds komiķis stāstīja, ka viņa laikā drēbes varēja pasūtīt tikai caur telefonu, jo bija tās reklāmas: “Pazvani man tūlīt, un pa pastu dabūsi manas biksītes” Tas tā, humoram, bet izrādās lielākai daļai manu paziņu šķiet ļoti dīvaini, ka es neiepērkos internetā. Turpretī man šķiet dīvaini pirkt apģērbu to neuzmērot, jo īpaši apavus, kaut vai tāpēc vien, ka dažādiem ražotājiem mēdz būt atšķirīga izpratne par apavu izmēriem. Es ar prātu saprotu, ka vari sūtīt atpakaļ, ja prece nepatīk vai neder, es saprotu, ka internetā ir lielāka izvēle un zemākas cenas, vienkārši psiholoģiski, man grūti izdarīt to pirmo pirkumu, jo šķiet tik nedabīgi pirkt drēbes tās nepataustot un neuzlaikojot.
Bet ir pienākusi vasara un man ir nepieciešama jauna garderobe. Tāpēc bija pienācis laiks zaudēt manu brēbju online shopping nevainību. Paskaidrošu, ka es esmu pasūtījis daudzas citas lietas internetā, jo īpaši elektrotehniku un aksesuārus mašīnai, tāpēc nav tā, ka es nesapratu pašu principu, vai iepirkšanās internetā kā tāda man būtu sveša, manas vecmodīgās attiecības ir tikai ar apģērba pirkšanu internetā. Ir laiks to mainīt.
No draugiem zināju, ka populārs ir About You veikals. Pirmajai reizei biju nolēmis neiepirkt pilnu vasaras garderobi, bet izmēģināt pašu principu un iegādāties jaunus džinsus, pāris t-kreklus, jaku un jaunu apavu pāri. Iegāju AboutYou.lv un jā, protams, te ir simts reizes lielāka izvēle kā jebkurā parastajā veikalā. Patiesībā, no sākuma mani mulsināja šī lielā izvēle, tā pat kā restorānos kuros ir 50+ ēdienu opcijas, gribas to un šito, un nevaru izvēlēties, ko tieši ņemt. Šeit gan, atšķirībā no restorāna, var pirkt cik bankas konts atļauj, un mans bankas konts atļauj man nesatraukties, ka pārtērēšu limitu lupatu bodē. Bet turēju sevi rāmjos, un kā sev pats biju solījis, iepirkos ļoti pieticīgi: vieni Tiger of Sweden šorti, pāris Guess T-krekli, viena Calvin Klein cepure un hudijs, kā arī Tommy Hilfiger apavi. Vispār kedu tipa apavi nav īsti manā stilā, bet izdomāju, ka, ja man nepatiks, tad varēšu izmēģināt arī kā strādā preces atgriešanas politika. Vēl viena lieta, kuru es pamanīju, ka izņemot apavu izmēru, es nezinu citus sava apģērba izmērus. Piemēram bikses, parasti veikalā es uz aci pamēru vai derēs vai nē, un, ja uzmērot ir par lielu, tad paņemu izmēru mazāku, un otrādāk. Bet es nekad neesmu pievērsis uzmanību bikšu izmēriem. Tagad pasūtot internetā, gāju skatīties kāds izmērs ir manām esošajām biksēm, lai varētu pasūtīt līdzīgu izmēru.
Vispār jau es saprotu, kāpēc cilvēkiem patīk online šopings, vari iekārtoties ērti dīvānā ar savu mīļāko dzērienu blakus, fonā uzlikt labu filmu, un ar laptopu klēpī veikt visus nepieciešamos pirmkumus. Kamēr reālajā dzīvē sanāk drūzmēties rindās un gaidīt uz uzlaikošans kabīnēm. Saprotu arī kāpēc daudziem iepirkšanās internetā ir problēma, jo pie šī var ātri pierast. Pa lielam viss ir ļoti ērti un, vēl svarīgāk, ka ātri te visu var atrast, tik ieliec grozā un aiziet. Vienīgā lieta, kas iepērkoties tradicionāli ir daudz foršāk, ir tas, ka drēbes ir uzreiz tavā īpašumā. Tagad bija jāgaida 3-5 dienas līdz saņemšu savu pirkumu.
Vēl aizvien lielākā daļa veikalu bija ciet, vai arī pie tiem bija pilnīgi nenormālas rindas. Tomēr, kamēr mans interneta pasūtījums vēl bija ceļā, es izdomāju aizbraukt iečekot Via Jurmala Outletu, kurš ar jaunajiem noteikumiem drīkstēja būt vaļā. Līdz šim to outletu biju redzējis tikai braucot pa Jūrmalas šoseju, un no tā skatu punkta tas neizskatās diez ko pievilcīgs. Bet, kad ieraudzīju dzīvajā kā tur ir iekšā, tad gan mainīju savas domas. Ļoti smuki un gaumīgi, vienīgi pilnīga spoku pilsētiņa. Es tur biju otrdienas pēcpusdienā, un varbūt, ka pēc darba laika te mudž no pircējiem, bet laikā kad biju tur es, bija pilnīgs tukšums. Man palika žēl to biznesu kuri ir atvēruši te veikalu, samaksājuši īri, algo pārdevējus un maksā komunālos, kamēr šeit ieklīst varbūt 10 pircēji dienā. Kopā pa visu teritoriju pamanīju kādus 5-6 cilvēkus, kas līdzīgi kā es, te bija iegriezušies ziņkārības, ne iepirkšanās dēļ. Klīdu pa outleta mīlīgajām ieliņām līdz GUESS veikala skatlogā pamanīju simpātisku meiteni, kura izskatījās, ka mirst aiz garlaicības savā tukšajā veikalā. Iežēlojos par viņu un iegāju apskatīt preci un paflirtēt ar slaido pārdevēju. Lieki teikt, ka es biju vienīgais pircējs konkrētajā veikalā, toties tas vieglāk ļāva uzsākt sarunu ar meiteni. Es sacīju, ka meklēju sev pavasara/ vasaras jaku, varbūt ādas, vai iespējams viņa var ko ieteikt. Viņai tiešām laikam nebija bijis neviena klienta visu dienu, un meitene man nesa visas pieejamās jakas un mēteļus kas vien bija veikala sortimentā. Pa vidam jokojām un smējāmies. Vispār dīvaini ir flirtēt ar maskām. Nevar īsti redzēt visu seju, bet interesanti, ka to vai cilvēks pretim smaida vai nē, var pateikt arī tad kad muti un lūpas aizsedz maska. Lai arī biju jau pasūtījis jaunu hudiju no About You, es beigās izvēlējos vienu no meitenes piedāvātajām pavasara jakām tikai tāpēc, ka man ļoti iepatikās šī meitene un viņas koķetā personība. Norēķinoties pie kases, es pajautāju, vai kopā ar čeku varētu dabūt arī viņas telefona numuru?
Vai dabūju nummuriņu - lasi turpinājumā https://mistersx.com/es-vel-nebiju-darijis-to-interneta/?utm_source=spoki&utm_medium=post
