Pirms vairāk nekā gada es biju līdzīgā situacijā kā Latvija!
Es un Valsts1
Man bija parādsaistības ap 1 000 ls katru mēnesi izdevumos aizgāja ap 100 ls deļ līgumiem kas bija noslēgti labajos gados, tas ir neskaitot primāros reiķinus (dzīvoklis, elektrība).. piemēram telefonam vien rēķins bija ap 40 ls, kā arī visu ko nomaksāju parādos atauga atpakaļ deļ parādiem kas bija aplikti ar augstiem % darba īpaši nebija, cerēju atrast vismaz kautko kur mēneša ienakumi būtu 400 - 500 ls, esmu tāds cilvēks ka ja nav darba es pats viņu radu, esmu ražojis visādus brīnumus kurus pat pēdejā variantā tirogoju pats uz ielas vai arī gājis pie uzņēmumiem un piedāvājis savus pakalpojumus, kautgan daudzos gadijumos tiku vinkarši uzmests un pēc darba padarīšanas nesaņēmu atalgojumu. šī māciba man nesa saprašanu ka ja jau sarunas sākuma līguma slēgšanas iespeja paliek aiz muguras nav īsti tālak jegas darboties lai cik laba būtu ideja. īsāk sakot mana budžetā bija deficīts tāpat kā LAtvijai...
Latvijas politikā parādijas jauns termins, pēc aizņemšanās no SVF, kas saucās parkreditēšanās.... un arī es aktīvāk sāku domāt kā adot parādus, rezultātā es lielos parādus sadalīju mazākos, meklēju bezprocentu aizņēmumus, un kādu pusgadu dzīvoju tikai atdodot un aizņemoties, respektīvi, atdevu piemēram 200 ls, 100 aizņēmoties no ātrajiem kredītiem kā jaunam klientam, un 100 pieliekot no algas, pēctam atdodot to 100 un atkal aizņemoties 50... tā pakāpeniski manas saistības saruka lidz 0 :) un nu varēju sākt domāt par uzkrājumiem.... rezultāta noslēdzu līgumu par uzkrājošo apdrošināšanu, katru mēnisi tagad maniem izdevumiem pievienojušies 25 ls, kuri iet nodokļu atvieglojumos uzskatu, ka esmu ticis tālak nekā Latvija jo beidzot mans budžets veidojas ar pārpalikumu :)