Uzticamākie mana bloga lasītāji, iespējams, atceras stāstu par manu pirmo treesome. Toreiz mana tā laika draudzene Dace piekrita, un pat savā ziņā pati orķestrēja mūsu kopēju nakti ar Ramonu. Tiem, kas vēlas iepazīties ar visām šī stāsta detaļām, lūdzu – te raksts. Man par to nakti ir tikai pozitīvas atmiņas un noteikti kādu dienu labprāt atkārtotu ko līdzīgu. Tomēr ir reizes, kad seksam trijatā ir jāatsaka. Šajā rakstā par vienu tādu reizi.
Tas viss sākās ar kārtējo e-pasta saraksti ar Sandru. Ap to laiku mēs bijām tikušies 4 vai 5 reizes, un katra no šīm reizēm bija pie manis mājās. Lai arī tikšanās bija kaislīgas un mēs lieliski pavadījām laiku kopā, mani sāka neapmierināt šī vienveidība. Katru manu aicinājumu aiziet uz kino, restorānu vai izbraukt nelielā ekskursijā uz kādu izklaides vietu vai netālu pilsētu Sandra bez ceremonijām noraidīja. Viņa arī turpināja ignorēt manus jautājumus par viņas privāto dzīvi. Ap to laiku es jau biju pieņēmis acīmredzamo patiesību, ka visticamāk viņa ir attiecībās, visdrīzāk precējusies un es esmu viņas sānsolis un iespēja izrauties no garlaicīgās ģimenes dzīves. Tomēr man vajadzēja zināt pa īstam, nojauta un neziņa mani neapmierināja. Es apzinājos, ka Sandrai ir tiesības stāstīt vai nestāstīt par sevi to ko viņa pati izvēlas, un, ja mani neapmierina viņas noslēpumainība, man ir visas tiesības ar viņu netikties. Tomēr ziņkārība ņēma virsroku, un pēdējā reizē, kad viņa pie manis bija atbraukusi (tas bija darba laikā pa dienu. Es pieņemu mājās domāja, ka viņa ir darbā, bet darbā, ka mājās) es izdarīju ko tādu par ko nelepojos, bet tai pat laikā arī baigi nepārdzīvoju – kamēr viņa bija dušā, es ielīdu viņas somiņā un parakņājos pa viņas maku.
Līdz tam es pat nezināju viņas uzvārdu, bet, uzzinājis viņas pilnu vārdu, es varēju veikt nelielu interneta izpēti. Tikko pārlasīju, ko esmu uzrakstījis – es ļoti ceru, ka neizklausos kā pilnīgs nenormālais. Es vienkārši gribēju zināt, ar ko es satiekos. Kad viņa iznāca no dušas, sajutos tā, it kā būtu pie pokera galda un pēdējā kārts, man ir atnesusi full-house, bet es nedrīkstu nekādā veidā to izrādīt pretiniekiem. Uztaisījis savu pokerfeisu, es turpināju ar Sandru runāt tā, it kā nekas nebūtu mainījies. Jā, es sajutos nedaudz neērti, būtībāsapratu, ka esmu pārkāpis morālās robežas tomēr centos par to nepārdzīvot – ja man ir taisnība, un viņa ir precējusies, tad mēs abi neesam nekādi svētie.
Mēs paēdām no Bolta pasūtītas vēlās pusdienas, un viņa devās prom, es pieņemu uz mājām pēc garās “darba dienas”, un es varēju ķerties klāt savai interneta izpētei.
Makā atrastais man deva 3 svarīgus faktus:
....viņas vecumu
....viņas vārdu uzvārdu
....viņas darbavietu (makā atradu darbinieka caurlaidi kādā zināmā Latvijas finanšu iestādē).
Pirmkārt uzzināju, ka viņa ir 37 gadus veca/jauna. Normāli, tā jau biju domājis. Esmu jau minējis iepriekš, viņas augumu varētu apskaust arī divedesmitgadnieces. Es tikai nopriecājos, ka viņai nav pāri 40, tas būtu par traku.
Protams, pirmā lieta, ko izmēģināju bija sameklēt viņu feisbukā. Diemžēl viņas īstais vārds un uzvārds ir diezgan populārs Latvijā, tāpēc meklētājs izmeta pārāk daudzas Sandras, visas aptuveni līdzīgā vecumā… varbūt viņas visas krāpj savus vīrus ;D Es sāku pārbaudīt visas pēc kārtas, bet pie 6.-7. profila man apnika. Feisbukā no sākuma viņu neatradu. Tad es googlē ievadīju viņas pilno vārdu kombinācijā ar kompānijas nosaukumu, kurā viņa acīmredzot strādā. Tas deva rezultātus. Atradu viņas LinkedIn profilu, un vēl šādas tādas lietišķas saites, nekā baigi interesanta. Tad es atgriezos feisbukā un meklēju viņas vārdu kopā ar darba vietu, un beidzot atradu īsto Sandru. Viņas profils gan nebija pieejams pilnā apmērā “nedraugiem” un varēja apskatīt tikai viņas profila bildi, un kaut kādus dzimšanas dienas apsveikumus laika joslā, bet profila bilde šo to atklāja. Bildē viņa bija kopā ar aptuveni 7-12 gadīgu bērnu (es nemāku noteikt bērnu vecumus), tātad manas aizdomas par viņu kā par māti bija patiesas, vai arī viņai vienkārši patīk bildēties ar svešiem bērniem. Neko par iespējamu vīru es neatradu, un liku mierā savu interneta stalkingu.
Turpmākās dienas, kā jau iepriekš, komunicējām e-pastā. Viņa turpināja uzstāt uz šādu saziņas veidu, un savā ziņā tam nebija ne vainas. Rakstot e-pastu var vairāk padomāt un atbildes nav tik automātiskas. Atbildot E-pastā ir jocīgi nosūtīt tikai emoji, ko mēs tik bieži izmantojam whatsapp ziņās. Tīri psiholoģiski e-pastu gribās uzrakstīt garāku nekā telefona ziņu. Kā arī mūsu sarakstes turpināja būt tikpat pikantas kā sākumā. Tekstā es varēju izteikt to, ko mutiski būtu grūti pateikt.
Protams, es neko neminēju, ka esmu uzzinājis viņas pilno vārdu uzvārdu un darba vietu, es nevarētu paskaidrot, kā es to visu zinu. Tomēr mēģināju viņu izsist no līdzsvara un gribēju, lai viņa pati man šo to par sevi pastāsta. Tāpēc aizvien biežāk izrādīju savu neapmierinātību par mūsu satikšanās vienveidību. Tad nu vienā reizē viņa mani pārsteidza:
“Tu gribi kaut ko savādāku? Labi – vai tev ir bijis sekss trijatā? Varbūt varam to noorganizēt? Es jau sen esmu gribējusi pamēģināt ko tādu!”
O yeah! Im in! Tomēr negribēju viņai stāstīt patiesību par manu pieredzi ar Daci un Ramonu. Man likās, ja viņa uzzinās, ka man tāda pieredze jau ir bijusi, tad viņa, iespējams, atteiksies, jo tad tas man nebūs nekas jauns. Tāpēc es sameloju, ka nē, man nav tādas pieredze bijusi, bet es sen par to jau fantazēju, un esmu gatavs piedzīvojumam trijatā. Es jau sēdēju dīvānā uzbudināts un fantazēju par kārtējo fantastisko nakti ar Sandru un vēl vienu čiksu manos apskāvienos, līdz saņēmu atbildi, kura sagrāva visas manas fantāzijas.
Sandras atbilde bija sekojoša: “Wow! Forši! Es nezināju, ka tu uz ko tādu parakstīsies, bet, ja tu esi ar mieru, tad es arī. Vai tev ir jau padomā kāds kurš varētu tam piekrist?” … Es pārlasīju šo vēstuli vairākas reizes. Sandra ir diezgan pedantiska gramatikā un drukas kļūdas nepieļauj. Tāpēc, kad viņa raksta: “…kāds kurš…” nevis “…kāda kura…” es sāku apjēgt patiesību – viņa ar seksu trijatā domā mani un vēl vienu džeku! Njāaa…. katram savas fantāzijas.
Es tomēr drošības pēc pārjautāju: “Kāds, nevis kāda?” Uz ko Sandra atbildēja, ka jā ,protams, viņas fantāzija ir divi vīrieši vienlaicīgi. Viņa pat izplūda garākā filosofiskā izklāstā, kāpēc sekss trijatā starp diviem vīriešiem un sievieti ir daudz loģiskāks par divām sievietēm un vīrieti. Es neiešu detaļās visā viņas prātojumā, bet galvenā doma bija, ka sievietei ir vairāki caurumi, kurus var vienlaicīgi aizpildīt vairāki vīrieši, kamēr džeks var vienlaicīgi apmierināt (vismaz ar savu locekli) vienu sievieti. … kaut kāda loģika varbūt tur arī ir….
Kas tālāk? Lasi TE
