Kad visa ir par daudz,
Es vēlētos palikt par tulpi,
Tā gadu no gada plaukst,
Zied un nozied,
Un atkal no jauna,
Jebkurš garāmgājējs,
Acīm apbrīno,
Cik skaista un pavasara vēstnese tā,
Es negribu vairs šo lētos teātrus,
Intrigas un melus,
Vienkārši mierā augt un ziedēt,
Pavasarī plaukt,
Vasarā noziedēt,
Rudenī un ziemā laisties miegā,
Kad visa ir par daudz,
Es gribu palikt par tulpi.