Epic & Cool Story1

Pamodos ar viegli sāpošu galvu. Lūkojos apkārt. Vieta, kur atrodos nav pazīstama. Kur es esmu?
Izripoju ārā no gultas. Man kājās ir uzvilktas sasodīti stilīgas zeķītes. Sarkanas, ar violetām svītrām. Ak Dievs, kā man garšo violets! Pieeju pie loga. Caur to neko nespēju saskatīt, bieza migla. Sāku nožēlot to, ka vakar noskatījos “Mist”. Man patika tā filma. Ha! Es kaut ko spēju atcerēties no vakardienas. Noteikti par to būs jāiedrukā iekš savas ūber stilīgās blog-lapas. // Atcerējos vēl ko - es esmu hard core blogers //
Labi, piedrāzt filmu, blogu, jānoskaidro, kur es atrodos. Pamanīju, ka uz galda stāv vēl viens galds. Emm... labi. Tas ir “mazliet” savādi. Iezvanās telefons. Telefonu nespēju atrast. Tas pārstāja zvanīt. Nolādēts.
Pārmeklēju galdu un galdu, kas stāvēja uz galda, atradu piecas saspraužamās adatas, makaronu, cepumu, zīmuli un piezīmju bloku. Cepumu es apēdu, makaronu aizmetu, adatas ieliku starp bloka lapām, bet zīmuli es ieliku zeķē. Nebija jau, kur citur likt. Man no abģērba bija tikai zeķes.
Ievēroju skapi. Piegāju pie tā. Atradu apģērbu. Vintage. Sajutos kā hipsters. Vestē atradu mūzikas atskaņotāju. Ieslēdzu shuffle, sāka skanēt “Virtual Boy - Mass”. Diezgan interesants muzikālais skaņdarbs. I like.
Atcerējos frāzi “Being straight - to mainstream”. Smejos.
Joprojām smejos.
Atrodu apavus. Uzvelku. Izeju ārā no telpas.
Redzu gaiteni, garu gaiteni. Šķiet, ka tam nemaz nav pat gala. Eju. Eju. Paskrienu. Piekusu.
Nebiju pat pamanījis, bet bija jau izskanējušas trīs dziesmas. (Tātad, aptuveni 17 minūtes bija pagājušas)
Skan Touchy Mob. Meklēju kādu sev zināmu skaņdarbu. Atradu Metric. Uzlieku. Atduros pret durvīm. Es esmu nokļuvis gaiteņa otrā galā. Beidzot. Atveru durvis. Nespēju tās atvert. Slēgtas.
Atceros, ka pie gultas mētājās atslēgas. Nolādēts.
Eju atpakaļ uz istabu. Eju. Eju.
30 minūtes jau pagājušas (tā spriežu pēc noklausīto dziesmu daudzuma). Sasodīts, kādēļ tik ilgi?! Pamanu, ka sienā ir savādi uzraksti. Nesaprotu tos. Eju tālāk. Man izkrita viena saspraužamā adata. Tā uzkrita tieši uz arbūza, kas mētājās turpat pie baseina.
Ko?! Kas par arbūzu?! Kas par baseinu?!
Šķiet, ka es esmu sazāļots. Viss satumsa.


Un tad sarkanais teica zaļajam, ka darīs visu, ko violetais teiks.