*ir pagājuši jau deviņi mēneši *
Gāju lēnam lejā uz pirmo stāvu paņēmu sulas glāzi un tad atgriezos savā guļamistabā.Nav viegli ar tik lielu vēderu,labi,ka man nav tik bieži slikti. Mazo es jūtu un daudz ar viņu runāju.Stāstu viņam visu , vienmēr saku,ka mīlu viņu .
Redzēju pa logu,kā Eduards ierodas ar mašīnu. Es apgūlos gultā un nogulēju kādu brīdi līdz sajutu,ka man nojiet ūdeņi un sāpes.
Es sāku kliegt. Saucu Eduardu.
Nepagāja ne minūte,ka Eduards ieskrēja pa guļamistabas durvīm un palīdzēja man piecelties ,es vēl spēju to visu paciest,mēs iesēdāmies mašīnā un braucām uz tuvāko slimnīcu,dzemdības nodaļu.
Kad tikām slimnīcā mani uzreiz aizveda uz dzemdību nodaļu,Eduardam atļāva būt klāt.
***
Man piedzima maziņš skaists puisītis.
Dzemdības bija grūtas man ļoti sāpeja, tās sāpes pat vārdos izteikt nav iespējams.
Eduards visu dzemdību garumā bija man klāt.
Vecmāte iedēva man rokās manu dēliņu es viņu samīļoju noskūpstīju un sacīju : cik tu skaists,mīlu tevi - tad pabaroju viņu un arī Eduards viņu jau paspēja paturēt.
Mēs abi bijām tik laimīgi,ka raudājām prieka asaras kopā. Dēliņam jau vārdu pa šiem deviņiem mēnešiem kopā bijām izdomājuši. Viņu sauks Rihards.
***
Pagājušas jau dažas dienas kopš ar Rihardu abi esam slimnīcā, Rihardiņam viss ir labi,viņš ir vesels un šodien mūs izrakstīs.
Eduards katru dienu pat vairākas reizes brauca pie mums un arī tagad Eduards ir ceļā lai izņemtu mani ar dēlu no slimnīcas un vestu mājās.
Es saģērbu dēliņu ar drēbītēm ko Eduards bija mums nopircis un atvedis pa tām dienām kamēr bijām slimnīcā.
Braucot mājās pa ceļam mēs iegājām veikalā un sapirkām daudz dažādas drēbītes un grabulīšus,knupīšus,pudelītes. Tad aizbraucām mājās un visi trīs gulējam mūsu lielajā gultā.
Ar Eduardu kopā pasūtijām no interneta mazajam šūpulīti un gultiņu.
* Pēc nēdeļas *
Mazais aug katru dienu, mēs ļoti mīlam viņu .
Mazajam jau ir daudz mantiņas ,grabulīši,skaista gultiņa šūpulītis.
Mani vecāki arī jau redzēja un auklēja mazdēliņu,gan mani vecāki,gan Eduarda vecāki ir ļoti iemīlējuši Rihardiņu.
Rihards mūsu ar Eduardu dzīvē ir ienesis daudz labumu,mēs visi esam kļuvuši dzīves priecīgāki.
*Pēc pāris nedēļām*
Es bieži braukāju pie saviem vecākiem arī šoreiz es biju aizbraukusi pie vecākiem ar visu Rihardiņu,būdama pie vecākiem saņēmu negaidītu izziņu no Eduarda : " Kad brauksiet mājās uzraksti "
Es pie sevis nodomāju kāpēc , bet uzrakstīju : " Labi,drīz jau brauksim"
Parunāju ar vecākiem,vecāki bija jau krietnu laiku pavadījuši ar mani un mazdēlu,tad es atvadijos un tētis mani ar dēlu nogādāja līdz mājām.
Es iegāju mājās un Eduarda vecāki uzreiz vēlējas samīļot sabučot un paauklēt Rihardiņu , es viņiem iedēvu Rihardiņu un jautāju : Kur tad Eduards?
Riharda mamma tik nosminēja un sacīja : Gaida tevi augšā.Ej!
