local-stats-pixel

Enijas dzīve. (54)3

*Pēc 3 dienām .*

Esmu jau pie Eduarda trīs dienas,mājās neesmu bijusi un nemaz netaisos iet,vecāki man rakstīja un zvanīja,bet es neatbildēju.

-Kam viņiem mani vajag,ja es esmu tik slikta?

Vecāki Olīviju nav atraduši,no Olīvijas nav ne vēsts,es godīgi mazliet uztraucos,jo pat man Olīvija neko neatbild un neraksta. Ir jau tik pat kā mēneša beigas 19 Augusts vēl pāris dienas un daudz kas mainīsies,nezinu kas būs,man būs jāiet skolā,Eduards laikam uzsāks strādāt pie sava tēva.

Pa šīm trīs dienām nekas daudz nav mainijies ,vienīgais biju ar draudzenēm iepirkties skolai ,visas lietas un drēbes,naudu vecāki par brīnumu man nav pārstājuši skaitīt uz kartes tapēc es varēju iegādāties visu ko vēlējos.

-Vai esi jau gatava? - Eduards skaļi jautāja no guļamistabas. -

Gandrīz.-Es sacīju taisīdamies vannasistabā.

Biju gandrīz jau gatava vēl tikai jauzkrāso lūpas un makeup būs gatavas,arī apğērbusies jau esmu.

Eduards: Sirsniņ ātrāk,mēs taču nevēlamies nokavēt. - Eduards sacīja.

Man šķiet viņš jau bija saposies un gatavs 10 minūtēs,nesaprotu kā tik ātri tas ir iespējams.

- Es jau nāku. - Es sacīju un nācu ārā no vannasistabas,biju nedaudz uztraukusies vai Eduardam likšos pievilcīga,un vai viņš beigās vēl nepārdomā nejiet uz balli ar mani.

Es izgāju ārā no vannasistabas un nostājos Eduarda acu priekšā un jautāju : Nu kā es izskatos? Šķiet,ka Eduards bija zaudējis valodu,viņš bija kā sastindzis ,ar ieplestām acīm un vaļā muti viņš lūkojās uz mani.

Es ar roku pamāju viņam gar seju un sacīju : Eduard,mosties!

Eduards : Enija,tu..tu..esi tik skaista,tu izskaties satriecoši,brīnišķīgi.Jutīšos ļoti pagodināts doties ar tevi uz balli - viņš sacīja,piecēlās un paņēma manu roku un apgrieza kā princesi,tad noskūpstīja.

Tad mēs gājām lejā uz limuzīnu un braucām uz balli.

*Ballē*

Skanēja skaļa mūzika,visi viss apkārt dejoja,kad mēs ar Eduardu ienācām pēkšņi visi sāka skatīties un pētīt mani,es izlikos to nemanām un sāku dejot ar Eduardu.

Dejā mēs saplūdām kā viens vesels un tā mēs dejojām uz riņķi viens otram piekļāvušies, daudzi skatijās uz mums,bet man bija vienalga es redzēju Eduardu un dzirdēju tikai mūziku.

Kad piekusām apsēdāmies uz dīvāniņa,lai atpūstos,nepagāja ne ilgs laiks,ka pienāca kāds puisis un lūdza mani dejot,bet Eduards sacīja: Vecīt,viņa ir mana,ej uzlūdz kādu citu.

Puisis : Nu labi,labi,es jau tikai padejot gribēju.

Kad puisis aizgāja es pasmējos un jautāju : Ko tu tā?

Eduards : Esmu greisirdīgs,nevēlos tevi ar nevienu dalīties .

Tad mēs vēl padejojām un Eduards dabūja alkaholiskos dzērienus,mēs iedzērām un dejojām.

Tā aizritēja viss vakars.

Kad izgājām laukā no ballītes,lai ieelpotu svaigu gaisu pēkšņi man sāka zvanīt Olīvija.

Es pacēlu.

Es: Jā?

Olīvija raudāja,varēja dzirdēt šņukstus.

Es: Kas noticis?Olīvij runā!
Olīvija: Glāb mani.- caur šņukstiem viņa izspieda.

Es : Kas noticis?

Olīvija : Uldis kaut kāds dīvains palicis,viņš šodien piedzērās ar draugiem un es dzirdēju aiz durvīm,kā viņi runā par kaut kādu prostitūcijas dzīvi,it kā ar mani labi nopelnīs,pēc tam es izlikos,ka neko nedzirdu un tad ienāca kāds viņa draugs un gribēja mani izvarot,Uldis to redzēja,viņš neko nedarīja. Es paspēju izsprukt un iemukt tualetē,esmu tualetē iekrampējusies,bet viņi lauž ārā durvis,pasteidzies brauc šurp un izglāb mani.- Olīvija histēriski raudāja.

Es biju šokā.

Mana sirds sāka pukstēt strauji , Eduards visu arī dzirdēja arī viņš nespēja noticēt.

Olīvija pateica vietu un māju un mēs ar Eduardu devāmies ceļā,taksistam teicām,lai brauc tik ātri cik vien var.

Kad nokļuvām paredzētajā vietā ātri skrējām iekšā mājā,par neko nedomājot.
Kad ieskrējām mājā redzējām trīs piedzērušos večus ,viņi bija galīgi salietojušies viņi nepievērsa mums uzmanību,tad mēs izdzirdējām kliedzienus un uz kliedzienu pusi skrējām,ieskrējām istabā un tur bija izlauztas tualetes durvis un divi puiši varētu būt 20 gadu vecu un Uldis stāvēja malā ar pudeli rokās,viens no puišiem jau bija gandrīz izğērbis Olīviju Kailu un atradās uz viņas.

Eduards ātri pieskrēja un iemauca puisim kas atradās uz Olīvijas spēcīgi pa seju,puisis nokrita gar zemi,Olīvija uzrausa drēbes atpakaĺ,tikmēr es sadēvu Uldim un tad Eduards vēl iedēva pa seju otram puisim un man palīdzēja sadot kārtīgi pa seju Uldim.

Kad visiem bija sadots pa seju kā viņi to bija pelnijuši Eduards sacīja : Tagad zināsiet kā pavedināt mazgadīgās.

Mēs savācām Olīviju un ātri skrējām uz taksi,tad vēja ātrumā aizbraucām.

61 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

 emotion 

1 0 atbildēt

Es šajā nodaļā saredzu veselu kaudzi trūkumu:

1. Ja Enija, kurai ir, ja pareizi atceros, 16 gadu, neatbild uz vecāku zvaniem un īsziņām, tad vecākiem ir visas tiesības (un pienākums) pieteikt viņu policijā kā pazudušu bez vēsts. Tāpat kā Olīviju, btw, un ja stāstam sākoties Enijas un Olīvijas vecāki vēl nebija sirmi, tad tagad viņi pilnīgi noteikti jau tādi ir.

2. Cik tur gadu bija Eduardam? Kāpēc viņš, sākoties septembrim, nekur nemācīsies, bet tikai strādās tēva firmā? TIK vecs, lai būtu varējis jau paspēt iegūt cik necik sakarīgu izglītību, viņš tomēr manuprāt nav.

3. Būtu prasījis drusku sīkāk aprakstīt, kas tā par balli, kam par godu utml..

4. Kāpēc Olīvija brīdī, kad viņai ar izvarošanu draudošais Uldjis jau lauž vaļā tualetes durvis, zvana māsai, nevis policijai? Nu redz, te paveicās, ka Enija un Eduards bija gana tuvu. Bet ja nu viņi tobrīd būtu izbraukuši uz kādiem 300km attāliem laukiem? Tad viņi palīgā Enijai ierastos apmbēram pēc 4 stundām. Ļoti savlaicīgi, odnako.

5. Uldja dzīvokļa/mājas durvis tā vienkārši stāvēja vaļā, ka varēja nākt iekšā, kas vien vēlas?

6. Es varu noticēt, ja tur daļa dzērāju parubījusies guļ komā un nefiltrē apkārt notiekošo, bet tam, ka Eduards un Enija tik viegli tika galā ar vēl diviem un pašu Uldji arī, gan ne.

7. Es nedomāju, ka izvarotāji iespringst izģērbt savus upurus pavisam kailus. Tīri tehniski pēc tā nav nekādas vajadzības.

0 0 atbildēt

 null 

0 1 atbildēt