Atvainojiet kad tik ilgi nerakstīju, jo man atkal atsākās skolas gaitas tādēļ būs tāda problēma ar manu stāstu kad viņš nebūs bieži, bet es mēģināšu rakstīt biežāk. Bet paldies par visiem plusiņiem par visu ko jūs darāt lai es turpinātu cerams jūs vēl turpināsiet lasīt manu stāstu kaut arī viņš būs retāk, bet lasiet manu stāstu un manu draugu stāstus. Paldies.
Bet tad Emmas istabā iegāja Emmas tētis un prasīja:
Tētis - Vai tev viss kārtībā meitiņ?
Un Emma atbildēja tēvam :
Emma - Jā tēti, bet vai tā ir taisnība par to kad man brālis uztraucās par mani, mani vienkārši intresē.
T - Jā viņš ļoti uztraucās, man liekas kad mamma tev jau izstāstija kā viņš uztraucās par tevi. Bet ja tā godīgi, kur tu biji pazudusi?
E - Es nekur nebiju pazudusi es vienkārši biju aizgājusi pie drauga pārnakšņot pie drauga.
Tētis mazliet iesmejoties pajautāja :
T - Vai viņš nebija maniaks?
Un tad Emma smieklos atbildēja :
E - Nē tēt, viņš nebija maniaks. Kā tev vispār tāda doma ienāca prātā?
Emmas tētis nomurmināja kaut ko un aizgāja prom. Emmu tūlīt pat jau arī pasauca uz virtuvi lai viņa varētu beidzot paēst savas ilgi gaidītās brokastis. Bet kad Emma saģērbās kaut cik normālās drēbēs kas sen jau mētājās viņai pa skapi viņa pastījās spogulī un viņai iesāpējās galva tā it kā viņai kāds iesistu pa galvu un vēl viņu spārdītu. Sāpes bija neciešamas tādēļ viņa nokrita kad viņa nokrita bija būkšķis ko vienkārši nevarēja nesadzirdēt. un tajā brīdī viņa arī sasita kāju kas vismaz nebija tik sāpīgi kā sāpēja galva. Bet tad vina no sāpēm savilkās čokurā un tajā brīdi ar viņu sāka kads runāt viņa mēgina pastīties apkārt, bet neviena nebija nu tā Emmai likās. Un tā balss teica Emma :
Balss - Šī nav realitāte, bet nav arī sapnis. Tu mīļo Emmiņ nepazīsti mani, bet tava sirds zin kas es esmu. Es zinu kas tu esi. Bet tu jau zini, ja tu mani satiksi tu varbūt uzzināsi atbildes uz daudziem jautājumiem. Bet tu zini kad tu neesi šajā ģimenē. Bet tu man neticēsi, bet es tev iesaku man ticēt, jo viņi tevi nodos un tu to pati nenojautīsi.
Un kad balss beidza runāt ieskrēja Emmas vecāki un viņas brālis. Vēl joprojām gulējā uz grīdas, bet vēl kāds bija istabā. Un tie bija . . . . . . . . . . . .
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Es gribēju vēl pieminēt par to ko biju uzrakstījusi augšā par manu draugu rakstiem, ja nebūtu viņu es pat nebūtu sākusi rākstīt Emmu tādēļ es jums iesaku izlasīt :
vikucis24680 - Pagātne
elizabarbala - Mīlestība caur internetu
lanadumpe - Angel& Devil
Paldies šīm personām ļoti, ļoti, ļoti paldies.
