Sveiki Spocēni! Šis ir mans pirmais raksts.
Ceru ka visiem patiks. Atvainojos par kļūdām, ja tādas ir. Noteikti spiežat +
, vai arī -
. Lai labi lasās!
1989.gada16.novembrī.
Es strādāju lielā uzņēmumā kurš nojauc vecas mājas un iestādes kuras gatavojas sabrukt. Jau divus gadus bija plāns nojaukt veco Roberta Mieriņa slimnīcu bet ik reizi kad kāds to cenšas paveikt notiek neticamas un neizskaidrojamas lietas.
Reiz Džeremijs braucot uz slimnīcu to nojaukt pēkšņi avarēja un ieskrēja grāvī. Tā viņu aizveda uz slimnīcu, bet traumas bija tik smagas ka viņš neidzīvoja. Aculiecinieki stāstija ka viņš itkā izvairijās no kautkā kas stāv priekšā mašīnai, bet nekā tur nebija. Tad vēl Sofija kas gāja objektu pārbaudīt lai pārliecinātos vai tur neviens nav, jo dažreiz tur esot dzirdamas runas, izskrēja no šī milzīgā cietokšņa ārā no galvas līdz kājām bija asinīs. Tā no izjuka vēl viena nojaukšana. Saprotot ka nekas labs neizdosies firma beidza darbus gar slimnīcu un pievērsās citām lietām.
Lai nu kā mans priekšnieks man šodien piezvanīja un teica ka man jāiet pārbaudīt vecā R. Mieriņa slimnīca. Es centos atteikties tomēr viņš man piedāvāja palielu naudas summiņu un par naudu mūsdienās var visu. Es ātri sataisījos un devos uz darbu. Es pieprasīju lai dod naudu tagad bet viņš teica ka došot tikai tad kad darbs būs paveikts. Tā nu apvainojusies aizbraucu uz veco slimnīcu un sapratu ka tā nebija laba doma. Šī vecā slimnīca izskatījās trakāk nekā man tika stāstīts. Viss bija pelēcīgs un apsūnojis ar daudzām plaisām. Es devos tālāk.
Apgāju apkārt objektam un ieraudzīju ko nevajadzēja ieraudzīt. Apkārt mētājās daudz cilvēka ķermeņa detaļu kas bija sakostas ar... Cilvēka zobu kodieniem! Tur bija arī Džeremija un Sofijas mirstīgās atliekas, bet tas taču nevarēja būt! Es kāpos atpakaļ lielās bailēs un jau grasījos skriet prom līdz sajutu kā ap manu kaklu apvijas auksta skeletveidīga roka un ļoti sēcoša balss man saka-''Meitenīt.... tev ir 24... stundas.... un tad... tu mirsi!
Es ar visu savu spēku izlauzos no būtnes tvērieniem un metos uz izeju. Es aibraucu uz darbu un pieprāsiju atlūgumu. Es šajā vietā nekad vairs neatgriezīšos! Es aizbraucu pie draudzenes un visu izstāstiju. Pēkšņi draudzene uz mani sāka rādīt un teica-''Emīlij, t-t-tev k-k-kautkas ar s-s-sejju...
Tās būs 1.daļas beigas! Ceru ka patika un man turpināt?
