Lietišķās vakariņas
Uzsākot ceļu uz restorānu, es sapratu, ka Grīns tiešām bija speciāli braucis man pakaļ. Lai gan viņš nebrauca gar darbu, tomēr tas atradās paralēli ielai pa kuru braucām šobrīd. Cik pieklājīgi no viņa puses!
Ir grūti sēdēt viņam atkal blakus un tik tuvu, iekšēji viss sagriežas un rokas nedaudz nodot manu uztraukumu. Cenšos tās paslēpt no viņa skatiena.
- Tu pastāstīsi kaut ko par jaunajiem klientiem, - pārtraucu ieilgušo klusumu.
- Pasūtītājs ir Sandis Kalniņš. Šoreiz viņš būs bez savas draudzenes. Viņš vēlas viņu bildināt kaut kā īpaši un mums tas būs jānoorganizē. Ja viss sanāks, tad vēlāk varēsim organizēt arī viņu kāzas, - Grīns lietišķi paskaidroja.
- Nekad nav nācies organizēt saderināšanos, - atzinos, - Parasti tās ir bijušas kāzas, saviesīgi pasākumi vai bērnu ballītes. Tas būs jauns izaicinājums, - secināju.
- Galvenais visu izdarīt izcili, lai sadarbība turpinātos, - Grīns piebilda. Protams, viņu interesēja tikai jauni līgumi.
- Manuprāt, galvenais, lai topošā līgava būtu pārsteigta un laimīga. Un līgavainis apmierināts, - iebildu. Man svarīgākas bija cilvēku emocijas, nevis samaksa par darbu.
- Tieši tāpēc man esi tu. Es rūpējos par finansiālo pusi, tu par emocionālo, - Grīns mierīgi atteica.
- Tu nu gan esi īsts romantiķis! - nedaudz iesmējos, - Kāpēc tu vispār izvēlējies veidot šādu uzņēmumu, ja tevi neinteresē emocijas?
- Es nesaku, ka man neinteresē, - Grīns iebilda, - Izpētot tirgus situāciju, sapratu, ka vēlos veidot ko tādu. Tāpēc jau es gandrīz mēnesi meklēju īsto pasākuma vadītāju, kas varētu rūpēties par organizēšanu.
- Tu nopietni? – jutos mazliet apstulbusi. Tāpēc arī Anna toreiz bija tik pārsteigta, kad uzzināja, ka esmu pieņemta, - Labi, ka es tik ātri atrados, - smaidot piebildu.
- Man jau likās, ka būs tā bodīte jāslēdz ciet, - Grīns nebeidza mani pārsteigt, - Bet tu ar savu nekaunību panāci, ka pārdomāju.
- Tu saproti, ka tagad prasīšu algas palikumu, - tēloti nopietni teicu, - Zinot, cik svarīga esmu tavā uzņēmumā.
- Noslēgsim vēl desmit līgumus un tad pārrunāsi arī šo jautājumu, - Grīns nemaz nesamulsa. Šķiet viņam uz visu bija jau sagatavotas atbildes.
Mēs jau iegriezāmies stāvlaukumā, kas nozīmēja, ka esam klāt. Mašīnai apstājoties, ļāvu Grīnam būt džentelmenim līdz galam. Nemaz nesteidzos kāpt ārā no auto, pagaidīju, kamēr viņš atvērs durvis un pados rociņu. Reizēm man patika izbaudīt šāda veida pieklājību no vīriešu puses.
Izkāpjot Grīns padeva savu roku, lai pavadītu mani līdz ieejai. Es maigi ieķēros viņa elkonī un biju gatava doties.
Pie reģistratūras Grīns nosauca klienta vārdu un, dodot laiku, lai novilktu virsdrēbes, mēs tikām pavadīti pie galdiņa, kur mūs jau gaidīja kāds vīrietis. Viņš izskatījās satraukts un nopietns, bet ļoti simpātisks. Sandis varētu būt 30 gadus vecs, tumšiem matiem, zaļganām acīm un nosauļojies. Šķiet nesen atgriezies no kāda ceļojums. Ieraugot mūs viņš plati pasmaidīja un varēja redzēt, ka arī viņa zobi ir perfekti. Vīrietis, kas tā par sevi rūpējas, noteikti vēlēsies ko īpašu.
- Labvakar, - Pieceļoties no savas vietas, Sandis paspieda sākumā roku Grīnam, tad arī maigi manējo.
- Labvakar, - pieklājīgi atteicu.
Grīns pastūma krēslu un palīdzēja man apsēsties. Pateicībā veltīju viņam smaidu.
- Sākumā pasūtīsim un tad apspriedīsim pārējo, - Sandis paceļot roku, lai pasauktu viesmīli, teica.
Pie galda es sēdēju pretī Grīnam uz Sandim, vismaz varēju vērot viņu reakcijas neteiktās situācijās. Būs vieglāk izplānot pasākumu. Pie mums pienāca ļoti skaista oficiante, ieraudzīju kā Sanda acis iemirdzas. Tas ir tikai normāli, ka vīrieši nopēta skaistas sievietes. Paskatījos arī uz Grīnu, viņš pat neuzmeta acis atnākušajai, bet cītīgi studēja dzērienu piedāvājumus.
- Es ņemšu ūdeni ar citronu, - Grīns mierīgi teica, - Elizabete tu vēlies vīnu? – paceļot acis viņš lūkojās manī. Viņš pat nebija pamanījis satriecošo meiteni, kas pieņem pasūtījumus, viņš vienkārši gaidīja manu atbildi.
- Sarkanvīnu, - apmulsusi nočukstēju.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-33dala/635860
