Tā vienkārši.
Jā, sveiki. Nu, ko. Izdomāju, ka jāieliek kāds raksts. Manas domas. Bet es patiešām visiem to novēlu.
Ziniet, ja kāds jūs aprunā aiz muguras (arī burtiskā nozīmē) vienkārši neklausieties un ejiet uz priekšu, jo tā jau mazi bērni dara – acīs nekad neko nevar pateikt.
Un vispār, visas sliktās lietas ir jāatstāj pagātnē, kur tām arī ir vieta, jo nevajag sev bojāt dzīvi ar lietām, kas jau pagājušas. Tā pat neko nevar mainīt, jo mums nevienam nav laika mašīnas, ar kuru aizbraukt atpakaļ pagātnē, izmainīt kādu notikumu, un tad atpakaļ uz nākotni. Tā vienkārši nevar. Ir jāsadzīvo ar to, kas ir. Bet, arī tā var būt laimīgs. Ja vien grib. J
Ir jāidzīvo šī dzīve, tā kā mums gribās, nevis citiem, jo šī ir mūsu dzīve, vienīgā iespēja, kas mums dota. Un nedrīks ļaut kādam cilvēkam to čakarēt. Ja nepatīk savējā – nevajag to bojāt citiem. Un nevajag izlikties. NEKAD! Nekad, nekad neizliecies par to, kas neesi, nesludini to, par ko tev ir vienalga, nesaki, ka tev tas ir svarīgi, ja nemaz tā nav. Un nekad nesaki vienu, un dari citu. Jo tā tu bojā tikai sevi. Un visu apkārt sev. Vienkārši tu to čakarē. Un kam gan vajag kaut ko sabojātu? Nevienam. Jo tur pat netālu atrodas kaut kas jauns un labs.
Novēlu jums dzīvot šo dzīvi laimīgi. Tā, lai ir ko attcerēties.
