Atkal esmu klāt ar turpinājumu. :)
------------------------------------------------------------------------------------------------------
***
Es steigā skrēju uz virtuvi, kur mamma jau gatavoja produktus vakariņām.
-Čau, mām.- Es pasveicināju un sāku rakņāties pa virtuves skapīšiem, meklējot kellogsus.
-Mans Dievs, Linda! Kur tev tā jāsteidzas? Bez tam, kellogsi stāv uz galda- tavā acu priekšā. – Māte teica, norādīdama un kellogsu paku mana deguna galā.
Es ātri paķēru paku, iebēru pāris saujiņu bļodā un uzlēju pienu, un sāku diezgan ātrā tempā to visu ēst.
-Paklau, tu nezini, kas tie par jaunajiem kaimiņiem, kas ievācas blakus mājā?- Mamma jautāja, mizodama kartupeļus.
-Mums būs jauni kaimiņi?- Es teicu, pārstādama ēst.
-Nu ja. Šorīt agri no rīta tika atvesta krava ar mēbelēm un nu jau viņi iekārtojas jauniegūtajā mājā.- Mamma teica.
-Bet tai mājā taču nez cik gadu nav neviens ne acu rādījis.- Es ieminējos un man caur kauliem izgāja drebuļi, iedomājoties, ka tur varētu spokoties un dzīvot visādi mošķi.
-Jā, Jaunsudrabiņi tur nav rādījušies jau vismaz desmit gadu. Varbūt beidzot nolēmuši savu mājeli pārdot, lai nesatrūd pavisam. Bez tam, mums tagad vismaz būs kaimiņi.- Māte teica.
Es attapos, ka man ir jāturpina ātrāk ēst, lai neliktu Robertam gaidīt. Ārā cepināja koši dzeltena saule, debesis bija skaidras- bez mākoņiem.
-Paklau, vai tas tavs Roberts nemaz nevar pagaidīt? Pat nav laika paēst!- Mamma atkal kurnēja.
-Es noteikti būšu uz pusdienām.- Es atbildēju, ielikdama izlietnē savu bļodu.
Es pat neuzvilku kurpes, man patika skriet ar basām kājām. Tā es arī darīju. Jūra atradās desmit minušu gājienā no manas mājas. Es skrēju tik, cik man bija spēka.
Kad biju aizskrējusi līdz kokam, kas atradās gandrīz pie pašas jūras, es apstājos. Sviedri lija pār manu seju, es cīnījos pēc katra elpas vilciena.
-Linda!- Roberts draiski iesaucās kaut kur man aiz muguras.
Es pagriezos un mans nogurums bija kā ar roku atņemts.
-Čau.- Es izdvesu.
-Tu laikam skrēji, bet nebija jau jēgas steigties, jo es pats tik tikko atnācu.- Roberts teica un tajā brīdī man gribējās viņam viegli iesist.
-Bet tu taču teici, ka satiekamies vienpadsmitos pie jūras..- Es ieminējos un manā balsī bija saklausāmas dusmas.
-Linda, nedusmojies. Es aizgulējos, piedod. Labāk iesim nopeldēties, paskaties, cik ārā ir karsts.- Viņš ieminējās un jau vilka nost savu balto maiku. Roberta augums bija šokolādes brūnumā, tāpat kā manējais. Es nesiekalojos, redzot viņa trenēto, iedegušo augumu, jo viņš bija parasts draugs un nekādu simpātiju mūsu starpā nebija. Vismaz no manas puses ne.
Mēs skrējām jūrā, ūdens bija pasakaini silts. Mēs nirām, rāvām viens otru zem ūdens, šļakstījāmies, ņurkojām, darījām visu, kas ienāca prātā. Jūra bija pavisam mierīga, ūdens mirdzēja, kad zeltainie saules stari spoži tajā atspīdēja.
-Paldies, ka man esi.- Roberts pēkšņi nopietni ieminējās.
Mani smiekli aprimās. Es arī paliku nopietna.
-Paldies arī tev.- Es atteicu.
Roberts izskatījās skumjšs. Es nezinu, kas viņam notika, bet kaut kas tomēr izbojāja viņa prieku un nodzēsa no sejas smaidu.
-Hei! Netaisi nu tādu ģīmi!- Es uzaucu un apšļakstīju viņu ar pamatīgu ūdens šalti.
Tā nu mēs kādu laiku dauzījāmies līdz nolēmām doties ārā no ūdens un aiziet uz mežu. Mežā mēs mēdzām spēlēt dažādas spēles. Mežš bija ļoti biezs, bet maziņš. Māte man nekad neļāva tur iet, bet es neklausīju viņu. Man tur bija jautri par spīti viņas uzskatiem, ka tur varētu būt paslēpies kāds maniaks.
Mēs izgājām no ūdens, pie koka stāvēja kāda gaišmataina meitene. Viņa bija tik slaida un ideāla, ka man mazliet skauda. Viņai mugurā bija koši dzeltena kleita, kas lieliski izcēla viņas garos, blondos matus un tumši brūnās, slaidās kājas. Šķiet, ka Roberts arī bija pamanījis viņas šarmu un skaistumu. Viņa tuvojās mums.
Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-qformat:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin-top:0cm; mso-para-margin-right:0cm; mso-para-margin-bottom:10.0pt; mso-para-margin-left:0cm; line-height:115%; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt; font-family:"Calibri","sans-serif"; mso-ascii-font-family:Calibri; mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-fareast-font-family:"Times New Roman"; mso-fareast-theme-font:minor-fareast; mso-hansi-font-family:Calibri; mso-hansi-theme-font:minor-latin;}
