Gribēju pateikt, ka šo stāstu nerakstu pa nodaļām, bet vienkārši pārkopēju fragmentus no pc, es ceru, ka nebūs grūti uztvert rakstīto. :D
Jauku vakaru. : )
--------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
* * *
Es lēnām atvēru mājas vecos vārtus, kas žēlabaini iečīkstējās. Pagalmā smaržoja pēc kūpinātām zivīm. Mans tēvs vasaras sezonā aktīvi nodarbojās ar kūpināšanu. Viņš bija kaislīgs zvejnieks un, šķiet, mīlēja jūru tikpat cik es. Daudzi bija iecienījuši tēva zivis un bija jau arī par ko iecienīt, jo tās tiešām bija neticami gardas. Pat cilvēki no citām pilsētām brauca uz mūsu mazo ciemu pēc zivīm. Ziemas sezonā mums neklājās īpaši viegli, tēvam katru dienu bija jādodas jūrā un jācīnās ar ledaino ūdeni un dažādām vētrām, un puteņiem, bet nauda bija vajadzīga. Zivis bija ļoti maz, bet tēvs tās pārdeva tālāk veikaliem un dabūja tik daudz naudas, lai pietiktu savilkt ikmēneša galus. Māte bija vienkārši mājsaimniece un viņas vienīgie pienākumi bija rūpēties par to, lai māja ir tīra un sakopta, un lai katru dienu galdā būtu karstas un gardas vakariņas.
Man ir arī māsa Eva. Viņa studē Rīgā grāmatvedību un īrē divistabu dzīvokli kopā ar savu draugu Kārli. Ar māsu es saprotos vislabāk, nu, protams, izņemot Robertu. Lai gan viņa ir 6 gadus vecāka par mani, tomēr mēs viena otru saprotam no pusvārda.
-Sveika, mamm.- Es teicu un iedevu mammai buču uz vaiga.
-Atkal tu pārnāc mājās līdz ar tumsu.- Viņa bija mazliet neapmierināta.
-Piedod..- Es izdvesu. Mammai nepatika, ka blandos apkārt pa tumsu.
-Tu taču nevari zināt kādi dīvaiņi skraida apkārt. Tu pat nezini, kas klaiņo pa mūsu vietējo mežu. Dievs pasarg’. Kas tik tagad pasaulē nenotiek- slepkavības, izvarošana..- Mamma iesāka savu kārtējo lekciju par to- kādas sekas var būt skraidot apkārt pa tumsu.
-Mīļā, tu pārspīlē.- Virtuvē pēkšņi ienāca tēvs un apskāva mammu.
Mamma tikai nopūtās un pagriezās pret izlietni, lai turpinātu mazgāt traukus.
-Starpcitu, vakariņas vēl ir siltas, ja tu arī gribi ēst.- Mamma piemetināja, nepaskatoties uz mani.
-Man pietiks ar ābolu.- Es noteicu un paņēmu no trauka ābolu, un devos uz savu istabu.
Es apgūlos gultā ar visām drēbēm. Cik gan tad es biju laimīga. Man bija Roberts, ar kuru es katru dienu devos ārā un pavadīju ar viņu visas dienas. Es priecājos, ka Roberts nepīpēja un nelietoja alkaholu, kā vairums mūsdienu jaunatnes. Tas man patika, man patika, ka viņam piemita tēlainības un stiprums, un dabiskums. Patika, ka mēs viens otra priekšā varējām būt dabiski un maksimāli atklāti.
Tā nu es aizmigu ar visām drēbēm. Mani pamodināja putnu dziesmas un jūras sāļais gaiss, kas ieplūda manā istabā. Es aši pārģērbos un skrēju uz virtuvi apēst kaut ko. Mums bija sarunāts satikties pie jūras pulkstens vienpadsmitos, bet bija jau pus vienpadsmit, kad atvēru acis.
Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-qformat:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin-top:0cm; mso-para-margin-right:0cm; mso-para-margin-bottom:10.0pt; mso-para-margin-left:0cm; line-height:115%; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt; font-family:"Calibri","sans-serif"; mso-ascii-font-family:Calibri; mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-fareast-font-family:"Times New Roman"; mso-fareast-theme-font:minor-fareast; mso-hansi-font-family:Calibri; mso-hansi-theme-font:minor-latin;}
